Rīgas dome un valdība nespēj atrast kopsaucējus "Eiropas naudas" sadalē (2)

Nepilni 2 miljardi. Tik Latvijai pieejams Eiropas atveseļošanas fondā. Mūsu uzdevums - piedāvāt darbus, ko par šo naudu esam gatavi paveikt. Rīga ar tās palīdzības cerēja kaut daļēji sakārtot savu satiksmi, un kopā ar valsti vēlmes bija 5 miljardu eiro apmērā. Satiksmes projektiem iesākumā atbalstam esot solīti 700 miljoni eiro. Gāja mēneši un summa būtiski ruka. Beigās valstij tika piešķirti 147 miljoni eiro, bet Rīgai – 136 miljoni eiro. 

Pēc Ušakova ēras beigām valdības koalīcijai līdzīgā partiju vienādojuma ienākšana galvaspilsētā solīja ciešu sazobi ar Kariņa kabinetu, tomēr prakse parāda gluži citu ainu. Covid-19 atbalsta naudas dalīšana uzšķīlusi dusmas Rīgas domē. Galvaspilsētā domā - izvēlēti nepareizie darbi, kas nav svarīgākie.

Satiksmes ministrija no Covid fonda lauvas tiesu tērēs Bolderājas virziena vilciena līnijai. Elektrifikācija maksās 21 miljonu.

Par 18,7 miljoniem Bolderājas dzelzceļam pielāgos Zasulauka staciju. Par 74,4 miljoniem pirks septiņus speciālus bateriju vilcienus - tie akumulatorus uzlādē, braucot pie vadiem, un tad kādu laiku spēj kustēties bez pieslēguma tīkliem.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (Attīstībai/Par!) norāda, ka Bolderājas dzelzceļš nav bijusi Rīgas prioritāte.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns (Reģionu apvienība) naudas dalīšanas laikā neesot manījis, ka Satiksmes ministrijai būtu konkrēti kritēriji, ko naudas dalīšanā piemērot. Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) ironizē, ka Rīgas plānotā metrobusa izveide diez vai būs ekoloģiski labākais projekts. Rīgas domes iecerētā jaunā Dreiliņu virziena metrobusa līnija izmaksās 40 miljonus eiro.

Par 49 miljoniem Satiksmes ministrija piedāvā rekonstruēt 6 dzelzceļa stacijas jeb, kā moderni tiek saukts, mobilitātes punktus, kur satiktos vilciens, tramvajs un citi sabiedriskie transporti. (Sarkandaugava, Šķirotava, Dauderi, Bolderāja, Ziemeļblāzma, Zemitāni + Carnikava un Saulkrasti).

Smiltēns kritizē - arī šie punkti nav izdevīgi Rīgai, bet tikai "Latvijas dzelzceļam", kas var sakārtot savu infrastruktūru. Galvaspilsētas interesēs būtu radīt šādus punktus uz Rīgas robežas Berģos, Olainē un citur. Ārpus Rīgas dzīvojošie tur atstātu savus auto un tālāk brauktu ar vilcienu vai, piemēram, pagarināto 1. tramvaja maršrutu no Garkalnes virziena. Tas arī tika piedāvāts ministrijai, bet akceptu neguva. 

Bet šis nav vienīgais Rīgas un valdības koalīciju konflikts. Kad pagājušajā gadā ministri meklēja  naudu, lai nodzēstu krīzes ugunsgrēku medicīnā, Finanšu ministrija nolēma mainīt pašvaldību iekasētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa proporciju. Līdz tam vietvaras sev varēja paturēt 80%, bet no šā gada tie ir 75%. Absolūtos skaitļos Rīgai tas nozīmē starp 40 un 50 miljoniem eiro mazāk.  

Bet priekšā ir vēl asāki strīdi. Drīzumā būtu jāizlemj, kā notiks Eiropas naudas dalīšana nākamajā periodā - pēc 2027.gada. Rīgas mēra apvienības Attīstībai/Par! biedra vadītajā

VARAM ministrijā izskata iespēju Latviju dalīt divās daļās - mazattīstīto grupai piekritīgā pārējā Latvija, kas turpinātu saņemt Eiropas fondus, kam nepieciešams tikai 15% līdzfinansējums, un Rīgas reģions, kas tiktu pielīdzināts vidēji attīstīto valstu kategorijai.

Un Rīgai Brisele varētu atbalstīt tikai pusi no projektu summām. VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits apstiprina - par nākotnes pieejas izvēli jāizšķiras šajā vai vēlākais nākamajā gadā.