Piedziņas procesā turpmāk prioritāri segs komunālo pakalpojumu parādus (1)

Grozījumi paredz piešķirt augstāku prioritāti pārvaldīšanas izdevumu, tai skaitā, komunālo pakalpojumu un uzkrājumu fonda parādu piedziņai, iekļaujot tos prasījumu grupā, kas apmierināmi trešajā kārtā uzreiz pēc fizisko personu prasījumiem par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu.

Tas nozīmē, ka jau ar 1.martu, ceļot prasību tiesā, personām prasības pieteikumā būs atsevišķi jāidentificē jeb jāizdala prasījumi par pārvaldīšanas izdevumiem, prasījumi par komunālajiem pakalpojumiem, prasījumi par uzkrājumiem, lai piedziņas stadijā šīm prasījumu grupām tiktu piešķirta prioritāte.

Ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, kā arī norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks nepilda savus ar likumu uzliktos pienākumus, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem jeb dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāatbild par kaimiņa parādiem un tie jāapmaksā, lai nodrošinātu to, ka, piemēram, ziemā mājai parādu dēļ neatslēdz apkuri.

Savukārt, ja parādnieka īpašums tiek pārdots izsolē un uz šī īpašuma ir nodibināta hipotēka, parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un uzturēšanas pakalpojumu izdevumiem netiek segts no naudas, kas iegūta no pārdotā nekustamā īpašuma, jo prioritāte uz šo naudu ir hipotekārajam kreditoram.

Tādēļ grozījumu mērķis ir samazināt slogu, kas gulstas uz pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, nodrošinot, ka arī hipotekārais kreditors daļēji tiek iesaistīts šādu ar dzīvokļa īpašumu saistīto parādu segšanā, jo hipotekārā kreditora interesēs nav dzīvokļa īpašuma un ēkas vērtības samazināšanās, piemēram, neatbilstoša tehniskā stāvokļa dēļ.

Tāpat grozījumi nosaka, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtināto nekustamo īpašumu, noteiktajā prioritārajā secībā pirms hipotekārā kreditora prasījuma, apmierināms dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un uzturēšanas parāds, bet ne vairāk kā 5% apmērā no naudas, kas saņemta par šo nekustamo īpašumu. Šāds regulējums attieksies uz spriedumiem par parādsaistībām, kas radušās pēc 2022.gada 31.decembra.

TM skaidro, ka ne vienmēr, pārdodot nekustamo īpašumu, pārvaldnieks vai mājas uzturēšanas pakalpojuma sniedzējs atgūs visu parādu, jo tas var pārsniegt 5% apmēru no atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Tādēļ pārvaldnieki ir aicināti neuzkrāt parādus, bet celt prasības tiesā savlaicīgi.

5% aprēķina no naudas, kas saņemta no nekustamā īpašuma pārdošanas. Taču prasījumu aprēķinātajā daļā apmierina tikai pēc tam, kad ir segti sprieduma izpildes izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, kā arī to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī prasījumi par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu.