Kad Zviedrijā slimnīcā tika nogādāta grūtniece ar spēcīgām sāpēm vēderā, ārsti uzreiz novēroja, ka vēl nedzimušajam bērnam ir neparasti lēna sirdsdarbība, kas varētu būt pazīme, ka tas saņem par maz skābekļa. Pēc ķeizargrieziena atklājās, ka gan māte, gan bērns ir Covid-19 pozitīvi.
Pirmo reizi ar Covid-19 slima mazuļa organismā novērota strauja koronavīrusa mutācija (2)
Izmantojot gļotādas paraugus no jaundzimušā un mātes, tika sekvencēts vīrusa genoms un noskaidrojās, ka bērns ar Covid-19 saslimis, vēl esot mātes miesās, rakstīts izdevumā "The Conversation".
Pētnieki vēlāk atklāja, ka vīrusa genoms mazulī un mātē bija identisks. Pēc ķeizargrieziena bērns nekavējoties tika izolēts no mātes un nesaskārās ne ar vienu no ģimenes locekļiem. Tika apstiprināts, ka mazulis patiesi ir inficējies vēl pirms savas dzimšanas.
Dažas dienas vēlāk atkārtota genoma sekvencēšana parādīja, ka vīruss mazulī ir mutējis. Mazuļa organismā tagad bija divas vīrusa versijas – iepriekšējais vīrusa variants, kas iegūts no mātes, un jaunais. Cik zināms, šis ir pirmais gadījums, kad vīruss mutējis tādā veidā un apstākļos.
Tiesa, tas, ka vīruss mutē, nav nekas neparasts. Ģenētiskās izmaiņas, iespējams, rosināja mazuļa nonākšana kontaktā ar apkārtējo vidi pēc ķeizargrieziena. Pārsteigums bija tas, cik ātri šī mutācija norisinājās.
Nozīmīgākais atklājums bija izmaiņas, kuras zinātnieki novēroja placentā. Tā embriju apgādā ar asinīm un barības vielām, kā arī aizvāc nevajadzīgās vielas. Tā ir kritiski svarīga embrija augšanai un labklājībai. Šajā gadījumā atklājās, ka puse no placentas audiem bija bojāti. Placenta bija iekaisusi no abām pusēm, un tajā atradās koronavīrusa proteīni.
Māte no Covid-19 ātri vien atkopās un jau četras dienas pēc ķeizargrieziena tika izrakstīta no slimnīcas. Mazulim vēl gan nāksies uzturēties slimnīcā, ņemot vērā, ka viņš netika līdz galam iznēsāts.
Mazuļa organismā attīstījās antivielas pret koronavīrusu, kā arī netika novēroti nopietni slimības simptomi. Vīrusu neitralizēja mazuļa paša imūnsistēma, jo mātes pienā zinātnieki antivielas neatrada.
Pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The British Journal of Obstetrics and Gynaecology”, ir viens no nedaudzajiem pētījumiem, kuros aplūkota koronavīrusa transmisija caur placentu. Iepriekšējos pētījumos arī tika novēroti placentas bojājumi un palēnināta sirdsdarbība embrijam. Tomēr joprojām vīrusa nonākšana no mātes mazulī caur placentu ir ļoti reta parādība.
Zinātnieki domā, ka tas ir tāpēc, ka placenta kalpo kā barjera starp embriju un māti, aizturot lielāko daļu infekciju. Tomēr retos gadījumos koronavīruss var bojāt placentu.