Vai kāds lobēja AstraZeneca? Vakcīnu sāga, 3.daļa (29)

Latvija un Lietuva augustā paņēma visas sev piedāvātās pro rata devas (Latvija 1,27 miljonus, Lietuva 1,86 miljonus), bet Igaunija paprasīja vairāk un parakstījās uz 1,33 miljoniem. “No tā brīža mēs neko savā pasūtījumā neesam mainījuši,” Re:Baltica paskaidroja Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Eva Lehta.

Kur radās minējumi par lobismu?

Minējumus par lobismu radīja fakts, ka no visiem ražotājiem tikai šī kompānija bija uzaicināta uz IVP stāstīt par savu vakcīnu jau 14. septembrī. Zavadska to skaidro ar padomes vēlmi saprast, kāpēc tobrīd apturēts AstraZeneca klīniskais pētījums. Zāļu valsts aģentūra (ZVA) nav varējusi atbildēt un tās direktora vietnieks Jānis Zvejnieks ierosinājis uzaicināt pašus ražotājus, lai pastāsta. Zavadskai pat neesot firmas kontaktu. Citi nav aicināti, jo Moderna tobrīd Latvijā nav pārstāvēta, bet Pfizer ar saviem datiem sēžot “ierakumos kā partizāni”.

“Absolūti slima kaķīša murgi,” uz jautājumu par iespējamo lobismu atbild Zavadska. “Jebkurā valstī, kur IVP darbojas pēc Pasaules veselības organizācijas kritērijiem, mums ir tiesības un pienākums pieaicināt jebkuru, kurš var atbildēt uz mums interesējošiem jautājumiem – valsts institūcijas vai kompānijas, vai pētnieku grupas, asociācijas. Mēs esam neatkarīgi eksperti, mūsu lēmumi ir rekomendējoši. Neviens no mums nav amatpersona, kāds lobisms?” 

Otrs iemesls minējumiem par lobismu ir veselības resora vadības ļoti spēcīgā pretošanās BioNTech/Pfizer iegādei – pat līdz nepatiesas un maldinošas informācijas sniegšanai valdībai.

Loģisks ir vairāku Re:Baltica avotu izteiktais minējums, ka ierēdniecībai vienkārši negribējās krāmēties ar sarežģītāku loģistiku, vakcīna bija pietiekami dārga, pie apvāršņa spīdēja lētā un vienkāršā AstraZeneca, par kuras nākotnes problēmām neviens nenojauta – kāpēc pirkt dārgāk un saņemt žurnālistu pārmetumus? Vienkārši slikta risku vadība.

Taču ir vairākas dīvainas sakritības. Pirmkārt, kad VM septembrī valdībai ziņo par ārkārtas iemaksām ES fondā vakcīnu pirkšanai, ziņojumā tiek noklusēts, ka pabeigtas sarunas arī ar BioNTech/Pfizer – un tātad arī šīs vakcīnas drīz tiks piedāvātas. Re:Baltica pagaidām nav izdevies noskaidrot, kurš un kāpēc to noklusēja.

Otrkārt, valdībai šīs vakcīnas sarežģītība tiek pārspīlēta.

Treškārt, AstraZeneca tika iztēlota kā vistuvāk finiša līnijai esošā jau tad, kad tam vairs īsti nav pamata un citi min uz pēdām. “AstraZeneca šobrīd ir vistuvāk, arī cena ir vislabākā,” valdībai septembrī ziņo Viņķele. AstraZeneca tiešām pirmā 1.oktobrī iesniedza izpētes rezultātus Eiropas Medicīnas aģentūrā. BioNTech/Pfizer atpalika tikai par piecām dienām. Beigās decembrī BioNTech/Pfizer reģistrēja pirmo — vairāk nekā mēnesi pirms AstraZeneca, ko reģistrēja janvāra beigās.

Ceturtkārt (un tas ir otrais nepatiesais fakts Viņķeles atvadu runā) – BioNTech/Pfizer nebija tikai bagātāko valstu prioritāte. Kamēr Latvija pirmajā piegājienā novembrī pieteicās tikai uz 97 500 no sev pieejamajām 841 tūkstoša šīs vakcīnas devām (un vēlāk, saskaņā ar Veselības ministrijas februāra beigās sniegto informāciju uz 100 000 tūkstošiem no pieejamiem 420 tūkstošiem), Igaunija un Lietuva tobrīd ņēma daudz vairāk – uzreiz 703 tūkstošus un 1,24 miljonus devu jau pirmajā piegājienā. Tikmēr Latvijā neprotokolētās ierēdņu sanāksmēs vienojās, ka sākumā pirks šo vakcīnu tikai mediķiem, un papildu devas – turklāt ne visas – decembrī nopirka tikai laimīgas sagadīšanās dēļ.

Šie lēmumi, kā arī AstraZeneca novēlotā reģistrācija un nespēja saražot solīto, ir iemesls, kāpēc šobrīd Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas vakcinēšanas tempiem. Latvija janvārī piepirka būtiskus BioNTech/Pfizer apjomus, bet to lielās piegādes būs tikai no aprīļa, liecina VM grafiks.

“Mans izskaidrojums ir, ka formulējums “aizgāja šķērsām” ir šīs dienas formulējums. Ja AstraZeneca būtu izšāvusi pirmā, nekas no šī nebūtu (..) Es ar tādu paššaustīšanos šādā kontekstā nenodarbošos – es atzīstu, ka šī ir bijusi neveiksme, kļūda, vairāku apstākļu sakritība,” Re:Baltica teica Viņķele. Viņa piebilst, ka Veselības ministrija pēdējos piecos gados pirms viņas stāšanās amatā bijusi novājināta – nomainījušies trīs valsts sekretāri, ierēdņi iebiedēti un cietuši no mobinga, par ko liecina sūdzību skaits tiesībsargam – tāpēc “spēja uzņemties risku ir, iespējams, zemāka nekā citās ministrijās.” 

Tikmēr AstraZeneca atzinusi, ka pirmajā ceturksnī piegādās mazāk kā pusi no ES valstīm solītā. Starptautiskie mediji vēsta, ka arī otrajā ceturksnī tā varētu piegādāt tikai pusi no solītajām vakcīnām.