Rīgas Domes Satiksmes departaments apstiprinājis Rīgas Centra attīstības biedrības iniciatīvu par ātruma ierobežojumu līdz 30 kilometriem stundā (km/h) ieviešanu Rīgā, Klusajā centrā,informēja biedrībā.
Rīgas klusajā centrā noteiks 30 km/h ātruma ierobežojumu (2)
Kā apstiprināja Satiksmes departamentā, šogad divās centra teritorijās ieviesīs ātruma ierobežojumu. Ātruma ierobežojumu ieviesīs teritorijā starp Elizabetes ielu, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Eksporta ielu, kā arī teritorijā starp Hanzas ielu, Pulkveža Brieža ielu, Kalpaka bulvāri un Krišjāņa Valdemāra ielu.
"Satiksmes departaments arī šogad turpinās īstenot pasākumus gājēju un citu mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanai. Pērn maksimālā ātruma ierobežojuma zona 30 km/h tika ieviesta Āgenskalnā, kā arī teritorijā starp Graudu ielu, Ēbelmuižas ielu, Mālu ielu un Zaļenieku ielu. Šogad ir iecerēta šādu zonu ieviešana arī centra teritorijā, kas ne vien uzlabos gājēju, velobraucēju un mikromobilitātes rīku lietotāju drošību, bet arī samazinās satiksmes radītā trokšņa līmeni," stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.
Departaments norāda, ka arī turpmāk tiks izskatīta iespēja, atsevišķās teritorijās noteikt ātruma ierobežojumus.
Lai pieņemtu šādu lēmumu tiek ņemti vērā vairāki satiksmes drošību ietekmējoši faktori - vai ielas ir pārblīvētas ar stāvošu transportu, tiek vērtēts brauktuvju un ietvju platums, izglītības iestāžu esamība, krustojumu un līkumu pārredzamība, transportlīdzekļu, gājēju, velosipēdistu intensitāte u.c.
Kā norāda Rīgas Centra attīstības biedrība, paredzams, ka tā rezultātā uzlabosies gājēju drošība un mazināsies troksnis, turklāt tiks radīta patīkamāka vide pastaigām un arī mazajam biznesam.
Ātruma samazinājums būtisks arī tādēļ, ka šajā teritorijā ir daudz ar luksoforiem neregulētu krustojumu, tajā skaitā Antonijas ielas krustojumos ar Elizabetes ielu un Kalpaka bulvāri ar intensīvu satiksmi - vietās, kur autovadītājiem patīk ieskrieties, apdraudot gājēju drošību.
Ātruma ierobežojumi vēsturiskajos pilsētu centros esot izplatīti visā Eiropā ar mērķi palielināt gājēju drošību, mazināt troksni, pasargāt vēsturiskās ēkas no vibrācijām un veicināt mikromobilitāti.