Iniciatīvu par aktīvās eitanāzijas legalizāciju Saeimas komisija skatīs vēlreiz, diskusijai pieaicinot mediķus (6)

Šodien komisijas deputāti uzklausīja iniciatīvas "Par labu nāvi" pārstāvi Pēteri Buku, kurš aicināja parlamentāriešus virzīt tālāk skatīšanai Saeimā iniciatīvu par aktīvās eitanāzijas legalizēšanu.

Buks atzīmēja, ka eitanāzija ir ar nolūku izraisīta nāve, lai izbeigtu nenovēršamas sāpes un ciešanas. Tai jābūt brīvprātīgai un diagnostiski pamatotai. Iniciatīvas pārstāvis atzīmēja, ka eitanāzija iedalās divos veidos - aktīvā un pasīvā.

Pasīvā eitanāzija paredz ārstniecības metožu ierobežošanu vai pārtraukšanu, proti, ārsts pēc pacienta lūguma vienkārši ļauj pacientam nomirt. Savukārt aktīvā eitanāzija ir apzināta nonāvēšana pēc pacienta vai tuvinieka pieprasījuma, ievadot vai iedodot nolūkam paredzētus medikamentus.

Buks norādīja, ka Latvijā jau esot pasīvā eitanāzija, kad, piemēram, pieņem lēmumu pārtraukt ārstēšanu, taču to neregulē nekādi normatīvie akti. Vienlaikus viņš atgādināja, ka iniciatīva pārstāv tieši aktīvās eitanāzijas legalizēšanu.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S), kurš pēc izglītības ir ārsts, vaicāja Bukam, vai, viņaprāt, Latvijā ir ārsti, kuri ir gatavi piedalīties šādā procesā. "Es saprotu iniciatīvas būtību, bet man mācīja cīnīties par pacienta dzīvību līdz pēdējam. Es nevaru iedomāties, ne par kādu naudu, ka cilvēkā ievadītu preparātu, lai palīdzētu viņam aiziet," uzsvēra politiķis.

Buks atbildēja, ka viņš ar diezgan daudziem mediķiem apspriedies par šo jautājumu, un tie, kuri ir redzējuši tās cilvēku mokas, šo atbalsta. Vēl viņš esot dzirdējis, ka, piemēram, ārsti, saskaroties ar bērniem, kas piedzimst ar milzīgām kroplībām, paraksta medikamentus, bet realitātē tos nedod. "Ārsti redz, ka cilvēks milzīgi cieš. Domāju viņi piekritīs. Visi, kas ir redzējuši tās mokas, ir par," teica iniciatīvas pārstāvis.

Vienlaikus deputāts Andris Skride (AP), kurš arī pēc izglītības un profesijas ir ārsts-kardiologs, uzsvēra, ka iniciatīvas pārstāvji atklāti parāda, ka problēma pastāv. Viņš, strādājot ikdienā ar ļoti smagiem pacientiem, katru dienu redz, ka redzamas indikācijas pēc eitanāzijas vajadzības.

Skride piekrita Bukam, sakot, ka Latvijā pasīvo eitanāziju neregulē, tāpēc, viņaprāt, likumdevēja līmenī jāsāk diskusija ar to, kam būs "mazāka pretestība diskusijai". Deputāts ir sagatavojis likumprojektu, ko drīzumā plānots nodot skatīt kādā no Saeimas komisijām.

"Ja pacients ir smagi slims un viņš vēlas netikt mocīts divas nedēļas pie mākslīgās elpināšanas aparāta, kurai nebūs nozīmes, viņš var atteikties no reanimācijas," teica Skride.

Tomēr, komentējot aicinājumu atļaut aktīvo eitanāziju, deputāts uzsvēra, ka šo iniciatīvu noraidīt nevar un diskusijai par šo jautājumu jāturpinās, jo viņa pieredzē daudzi pacienti šādu vēlmi paši ir izteikuši.

Vienlaikus deputāts Edgars Kronbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) piekrita iniciatīvas tālākai virzībai, tomēr, viņaprāt, sākumā jāsakārto veselības sistēma, lai pacienti nenonāktu līdz situācijai, vēloties veikt eitanāziju.

Skride šai replikai nepiekrita, sakot, ka nevienā valstī veselības sistēma nespēs izārstēt visas slimības, un arī attīstītās valstīs ne visu diagnožu pacientus var atbrīvot no mokām. Viņš gan piekrita, ka svarīga ir paliatīvās aprūpes sistēmas sakārtošana.

Skride aicināja šo iniciatīvu nodot skatīšanai viņa vadītajā Sociālo un darba lietu komisijā, tomēr diskusiju rezultātā puses vienojās, ka iniciatīvu jānodod arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Turpretī deputāts Normunds Žunna (JKP) aicināja noraidīt šo iniciatīvu, ņemot vērā, ka Skride ir sagatavojis likumprojektu par pasīvās eitanāzijas regulējuma sakārtošanu, kas uzturēšot diskusiju par eitanāziju kopumā.

Viņš nepiekrīt tam, ka nav runa par daudzu lietu sakārtošanu medicīnā. "Nebūdams mediķis, neņemos spriest par diagnostisko pamatotību, jo nereti diagnozes tiek uzliktas nepareizi," pauda Žunna.

Pēc viņa domām, iniciatīvas iesniedzējiem jāpamato, cik cilvēkiem eitanāzija ir nepieciešama. Deputāta paustajam atbalstu pauda arī Linda Medne (JKP).

Savukārt deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) atzīmēja, ka jautājums par eitanāzijas legalizāciju ir dienaskārtībā jau labu laiku un Veselības ministrijas speciālisti pirms pandēmijas vairākās darba grupās uzklausīja speciālistus un juristus par to, ko tas vispār nozīmē un kādas ir iespējas. Covid-19 laiks šo procesu ir apstādinājis, tomēr Dūrīša ieskatā, iniciatīvas nonākšana Saeimā to varētu paātrināt.

Politiķis uzsvēra, ka šis ir sarežģīts jautājums. Viņš skaidroja, ka Skride piedāvā smagu diagnožu pacientiem atteikties no reanimācijas, bet Kronberga paustajā viņš saklausīja, ka aktīvā eitanāzija nevar aizvietot paliatīvo aprūpi.

Viņaprāt, jābūt uzmanīgiem, jo arī mediķi diskusijās par šo uzsver, ka eitanāzija nevar būt ielāps sliktai paliatīvās aprūpes sistēmai.

Dūrītis šai sakarā gribētu dzirdēt ārstu-reanimatologu, Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas viedokli. Tāpat viņš piekrita Orlova teiktajam, ka tas nav viegls lēmums pašam ārstam piedalīties šai procedūrā.

"Kā veterinārārsts varu teikt, ka pat attiecībā uz dzīvniekiem tas nav viegls lēmums veterinārārstam, nemaz nerunājot par to, kā diez tas ir cilvēku medicīnā," atzīmēja Dūrītis.

Ainars Latkovskis (JV) piebilda, ka viņam svarīgi būtu, lai diskusijā piedalās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs. Pēc viņa uzklausīšanas Latkovskis varētu lemt par savu pozīciju šai jautājumā.

Arī citi deputāti pauda atbalstu vēl vienai diskusijai Mandātu komisijā, pieaicinot tai attiecīgos speciālistus. Nākamajā sēdē deputāti plāno lemt par iniciatīvas tālāko virzību.