Eiropas Savienības (ES) draudi ķerties pie tiesvedības saistībā ar Lielbritānijas lēmumu pagarināt atvieglojuma periodu tirdzniecībā, liecina, ka ES prioritāte ir aizsargāt sevi, nevis 1998.gadā noslēgto tā saukto Lielās piektdienas vienošanos, uzskata Ziemeļīrijas premjerministre Arlīna Fostere.
Ziemeļīrijas premjere kritizē ES par pēcbreksita lēmumiem
"Viņi ir ieinteresēti vienīgi sava bloka aizsargāšanā, viņi nav ieinteresēti (..) Belfāstas vienošanās aizsargāšanā," intervijā BBC radio sacīja Fostere.
"Ja viņi būtu, viņi nerīkotos tā, kā rīkojas tagad," norādīja Fostere.
ES trešdien paziņoja, ka ķersies pie tiesvedības, jo Lielbritānijas valdība vienpusēji pagarināja atvieglojuma periodu pārtikas preču kontrolei, importējot tos Ziemeļīrijā.
Brisele uzskata, ka Londona ar šo soli pārkāpusi "Brexit" vienošanās nosacījumus.
Fostere sacīja, ka protokola mērķis bija neļaut, ka preces no Lielbritānijas nonāk ES vienotajā tirgū, bet protokola ietekme un Londonā un Briselē pieņemtie lēmumi ir pilnīgi neproporcionāli riskiem.
Viņa pauda pārliecību, ka Ziemeļīrijas protokola vietā nepieciešams cits risinājums, jo atvieglojuma periodu pagarināšana nespēs atrisināt pamata problēmas, kas radušās tirdzniecības jomā.
Fostere sacīja, ka pašos pamatos pastāv nesaprašanās starp Londonu un Briseli par kaitējumu, ko ES nodara.
Pēc ES paziņojuma par tiesvedību laikraksts "Belfast Telegraph" vēstīja, ka Ziemeļīrijas paramilitārās organizācijas, kas atbalsta provinces palikšanu Lielbritānijas sastāvā, darījušas zināmu premjerministram Borisam Džonsonam, ka pēcbreksita vienošanās dēļ uz laiku atsauc savu atbalstu 1998.gada miera līgumam, ar ko Lielbritānijas Ziemeļīrijas provincē tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.
Kopš 2020.gada 1.janvāra, kad Lielbritānija izstājās no ES vienotā tirgus, Ziemeļīrijai bijušas problēmas ar vairāku preču kategoriju importu no Lielbritānijas. Unionisti uzskata, kas tas šķeļ Lielbritāniju, tādēļ ir nepieņemami.