Deputāte Marija Golubeva (AP) norādīja, ka diemžēl šis gads visiem ir bijis tāds, un viņa var tikai apbrīnot cilvēkus, kuri strādā NVO un valsts pārvaldē. Golubeva uzsvēra, ka nav tā, ka valsts pārvaldē strādājošie neko nedara "un gaida, kad viņiem liks kaut ko darīt".
Viņasprāt, jācenšas vienam otru atbalstīt, jo visi ir uz izdegšanas robežas. "NVO izdzīvošana bija problemātiska, jau pirms sākās Covid-19 krīze, līdzīgi kā veselības sistēmai. Protams, cenšamies to tagad labot, bet viena gada laikā tas nav iespējams," uzsvēra deputāte, vienlaikus piebilstot, ka proaktīvas sociālās politikas neesamība izmaksā ļoti dārgi.
Golubeva norādīja, ka jāveido 21.gadsimtam atbilstoša sociālā sistēma, kas aizsniedz sabiedrības grupas, kas pašas nesaņemsies un neuzlabos savu labklājību dažādu objektīvu iemeslu dēļ.
Mendendorfa piebilda, ka ārzemēs nereti par brīvprātīgo darbu noteikts minimālais maksājums. Viņasprāt, tas varētu būt viens no atbalsta veidiem, ko sniegt NVO sektorā strādājošajiem brīvprātīgajiem. Tāpat viņa pieļauj iespēju noteikt nodokļu atvieglojumus par brīvprātīgā darba veikšanu vai ļaut iedzīvotājiem gada deklarācijā atļaut kaut 1% savu nodokļu maksas novirzīt kādai organizācijai.
Uzklausot izskanējušos viedokļus, deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) norādīja, ka katram politiskajam spēkam būtu jāuzrunā savi ministri un jāpanāk, ka viņi ieklausās NVO sektorā. Tā, piemēram, viņa uzrunāja izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) par sporta aktivitāšu atgriešanu, lai uzlabotu jauniešu psihoemocionālo stāvokli.
Ministre viņai jau esot atbildējusi, ka viņa otrdien, 9.martā, valdības sēdē cīnīsies par to, lai vismaz 20 cilvēki varētu piedalīties āra sporta aktivitātēs, esošo 10 vietā.