Kandžas aparāti un noziedzība: prasa Jaunzemes un Znotiņas skaidrojumus par Latgales iedzīvotājiem (67)

Kā aģentūru LETA informēja JKP Balvu nodaļas vadītāja vietnieks Aigars Bukšs, atklātajā vēstulē VID vadītājai tiek norādīts, ka šī gada 1.marta "TV3 Ziņu" sižetā VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe pauda apgalvojumu, ka "katrā trešajā mājā Latgales reģionā varētu būt kandžas aparāts".

JKP Balvu nodaļa norādīja, ka saskaņā ar statistikas datiem "katra trešā māja" varētu būt aptuveni 51 000 mājokļu vai aptuveni 38 000 mājsaimniecību Latgales reģionā, tāpēc vēstulē VID ģenerāldirektori lūgts padalīties ar šo apgalvojumu pamatojošajiem datiem.

Savukārt atklātajā vēstulē FID vadītājai tiek norādīts, ka šī gada 2.martā ziņu portālā "www.la.lv" publicēta intervija, kurā Znotiņa pauž apgalvojumu, ka "Latvijā ir vesels reģions, kurā daudzi darbaspējīgie iedzīvotāji nodarbojas vai nu ar ēnu ekonomikai tuvu stāvošām darbībām, vai arī tiešāk - noziedzīgām darbībām" ar to domājot pierobežas pašvaldības Latgalē.

Vēstules autori lūdz Znotiņu skaidrot apgalvojumu pamatojumu, jo saskaņā ar statistikas datiem Rīgā 2019.gadā reģistrētu noziedzīgu nodarījumu skaits ir bijis par 25% lielāks nekā Latgales reģionā, informēja Bukšs.

Balvu partijas nodaļa norāda, ka kontrabanda un citas noziedzīgas darbības pavisam noteikti ir uzskatāmas par reģiona attīstību bremzējošām problēmām, līdz ar to atbildīgajām tiesībsargājošajām iestādēm pret tām nepieciešams vērsties ar visu bardzību, izskaužot tendenci, ka tajās iesaistās "daudzi darbaspējīgie iedzīvotāji". 

"Diemžēl līdz šim jautājumam nav bijusi pievērsta politiķu un tiesībsargājošo iestāžu adekvāta uzmanība, iespējams, tāpēc, ka viņu rīcībā nav informācijas, kas ir Znotiņas rīcībā," pauda Bukšs.

Vienlaikus JKP Balvu nodaļas pārstāvji uzsver, ka nepamatotu apgalvojumu publiska izteikšana par kādu no sociālajām grupām veicina stereotipu rašanos un nostiprināšanos. To rezultātā rodas aizspriedumi un diskriminācija gan darba tirgū, gan uzņēmējdarbībā un investīciju piesaistē reģionam, kas savukārt var pastiprināt reģiona ekonomiskās attīstības stagnāciju un iedzīvotāju turpmāku aizplūšanu.

Līdz ar to, JKP Balvu nodaļas ieskatā, augstu valsts amatpersonu "nepārdomāti vai aizskaroši, vai apzināti mērķēti, taču nepamatoti apgalvojumi ne tikai ir pretrunā ar Valsts pārvaldes ētikas pamatprincipiem, bet var izraisīt lavīnveidīgu efektu uz reģiona attīstību ilgtermiņā".

Vēstules noslēgumā Balvu konservatīvie aicina augstās amatpersonas apciemot Latgali, lai iepazītos ar situāciju klātienē, kā arī, lai gūtu plašāku ieskatu Latgales kultūras norisēs, šo sestdien, 6.martā, sekot līdzi latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2020" pasniegšanai.