Nekrist panikā, bet rīkoties jeb uzņēmēju padomi veiksmīgam darbam krīzes apstākļos (2)

“Sēž” uz telefona un aktīvi apzvana klientus

Brokastu pārslu ražotājs SIA „Milzu!” pērn nepiedzīvoja apgrozījuma kritumu un arī šogad cer uz labu gadu. Apgrozījums janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, ir audzis par 21%. Arī februāris ir ar pluszīmi.

Uzņēmuma vadītājs Enno Ence uzsver, ka krīzes laikā ļoti būtisks ir intensīvs darbs ar klientiem.

“Pērnvasar pirms Covid otrā viļņa iekāpām mašīnā un aizbraucām uz Eiropu pie visiem saviem klientiem, iepazīstinājām ar novitātēm,” stāsta uzņēmējs.

Apgrozījums par 20% šā gada sākumā ir kāpis arī metālapstrādes uzņēmumam “Formiko Hydraulics", kas ražo hidrauliskos rotatorus mežistrādātājiem un fermeriem kravu celšanai. Kā tas panākts?

“Galvenais ir nesēdēt un negaidīt, ka pasūtījums atnāks pats no sevis. Svarīgi ir rīkoties. Tas nozīmē nepārtrauktu darbu ar klientiem - „sēžam” uz telefoniem, visu laiku runājam ar potenciālajiem klientiem. Tādā veidā esam piesaistījuši daudz jaunu pasūtījumu.

Laikā, kad nav izstāžu, kontakts ar klientiem ir ļoti svarīgs. E-pasts ir labs, bet nav personisks. Telefona saruna ļauj klientu izprast daudz labāk,” stāsta "Formiko Hydraulics" attīstības un ražošanas direktors Vilis Dārznieks.

“Kad 2020.gada pavasarī jutām, ka tirgus nedaudz piebremzējas, aktīvāk sākām komunicēt ar klientiem un meklēt risinājumus. Vienojāmies ar piegādātājiem par cenu samazinājumu, kur tas bija iespējams. Varēja just, ka tirgū ir iestājusies pirmā panika un cenas ļoti būtiski var kristies,” pieredzē dalās kokapstrādes uzņēmuma „Arbo Window” valdes priekšsēdētājs Jānis Lasmanis.

Uzņēmumam, kas ražo koka logus un durvis, pērnais gads ir noslēdzies ļoti labi – pasūtījumi, kurus neapstiprināja pirmajā pusgadā, notika otrā gada pusē, un arī 2021.gads ir sācies ar apgrozījuma kāpumu. Galvenais uzdevums bijis noturēt esošos darbiniekus, nevienu neatlaist, kas izdevies.

Eksports izglābs

Krīzes laikā veiksmīgie uzņēmumi par ļoti būtisku virzienu atzīst eksporta attīstīšanu.

“Nevajag strādāt tikai uz vietējo tirgu, obligāti ir jāstrādā uz eksportu. Eksports vienmēr izglābs, jo būs pieprasījums,” uzsver Dārznieks.

Arī SIA „Milzu!” krīzes laikā turpina eksportēt. 30% produkcijas paliek Latvijā, bet eksportā uz Rumāniju, Poliju, Ukrainu un Vāciju u.c. aiziet 70%.

“Krīzes laikā galvenais ir saredzēt iespējas un rīkoties. Globālajā ekonomikā „Milzu!” ir ļoti mazs uzņēmums. Ja esi mazs un veikls, un pareizi nopozicionējies, tad vari arī iegūt. Jo ir vieglāk ātri apstāties un pārorientēties,” saka Ence.

„Arbo Window” eksportē 80-90% produkcijas, līdz ar to eksports ir biznesa pamats. Daudzus projektus uzņēmums plāno Zviedrijā, Norvēģijā, Francijā, Lielbritānijā, un arī šogad, par spīti krīzei, cer uz ražīgu gadu.

Jāpiesaista apgrozāmie līdzekļi

Krīzes laikā kritiski svarīga ir arī finanšu līdzekļu plānošana.

“Apgrozījuma pieaugums dod arī papildu finanšu līdzekļus. Ir bijuši gadījumi, kad ar piegādātājiem vienojamies nevis par priekšapmaksu, bet atlikto maksājumu. Tā kā sadarbības partneri mūs pazīst ilgāku laiku, tas arī izdodas. Arī ar bankām ir laba sadarbība, esam dabūjuši naudu apgrozāmajiem līdzekļiem,” uzsver Dārznieks.

Savukārt SIA “Milzu!” atzīst, ka apgrozāmo līdzekļu saņemšana no bankām patlaban ir problemātiska. “Neesam tas sliktākais mazais uzņēmums, bet ar finanšu nodrošinājumu neiet tik viegli,” saka Ence.

Kā uzsver "Factris" izpilddirektors Kaspars Barons, krīze bieži ir laiks, kad apgrozāmie līdzekļi pietrūkst visvairāk un uzņēmumu vienmērīga darbība var apstāties. Šajā situācijā atkarībā no uzņēmuma vajadzībām un darbības principiem var izvēlēties dažādas apgrozāmo līdzekļu piesaistes iespējas.

To vidū ir gan faktorings, kas bez ķīlas ļauj saņemt tūlītēju finansējumu pret uzņēmuma izrakstītajiem rēķiniem, gan apgrozāmo līdzekļu aizdevums, kredītlīnija, overdrafts un citi.

Inovācijas un jauni produkti

Lai veiksmīgāk pārdzīvotu krīzi, visi tirgū veiksmīgie uzņēmumi atzīst - ir jāstrādā pie inovācijām.

“Pērn pabeidzām izstrādāt jaunos inovatīvos produktus, ar kuriem iegājām citā – saldētu produktu - segmentā. Atradām risinājumu, kā ar pelēkajiem zirņiem var aizstāt gaļu vai soju. Attīstībā neesam apstājušies ne mirkli,” atklāj SIA „Milzu!” vadītājs Ence.

Lasmanis uzsver investīciju nozīmi.

“Pirms pusotra gada veicām investīcijas, lai maksimāli automatizētu ražotni. Pirmajā Covid vilnī, kad nācās samazināt cenas, to varējām izdarīt, tikai pateicoties tam, ka bija izpildīts mājasdarbs, jo ražotne ļāva samazināt pašizmaksu,” saka Lasmanis.

Kas vēl ir svarīgi krīzē?

“Nekrist panikā, paskatīties uz situāciju no malas un izlemt, kā rīkoties. Vai nu agresīvāk strādāt citu klientu uzrunāšanā, vai mainīt produktu, pielāgojot to tirgus situācijai. Krīze liek rīkoties ātri un tagad.

Ieviesām jaunus IT risinājumus, lai ātrāk veiktu aprēķinus, sākām piedāvāt jaunus produktus,” stāsta Lasmanis.

Kā uzsver Barons, vienoti finanšu un tehnoloģiju risinājumi ir mūsdienu uzņēmējdarbības vadmotīvs, kas krīzes laikā jāprot prasmīgi izmantot. Piemēram, lai nebūtu jāveic ilgs un nogurdinošs darbs, pārvaldot finanses, tirgū arvien lielāku popularitāti gūst dažādas finanšu pakalpojumu platformas, kur visi uzņēmuma finanšu dati pieejami vienuviet, ekonomējot uzņēmēju laiku un naudu.