Pansionātu aizpildītais dokuments liecina, ka situācija strauji pasliktinājās. Kamēr Ramonas Petravičas ("Par cilvēcīgu Latviju", agrāk - KPV LV) vadītā Labklājības ministrija vilcinājusies,
janvāra trīs nedēļās vien pansionātos inficējies tūkstotis, bet miruši 112 cilvēki.
Labklājības, Veselības un Reģionālās attīstības ministrijas pāris dienas vēlāk valdībā prezentēja plānu, kā novērst masveida inficēšanos pansionātos. Plāns bija iknedēļu testēt visus darbiniekus un iemītniekus, katru nedēļu pansionātu vadību konsultēt attālinātās konferencēs, piemaksāt pie algas tiem, kas aprūpē inficētus cilvēkus, katru dienu no iestādēm saņemt datus par slimajiem un mirušajiem. Taču ar statistiku Labklājības ministrija dalīties nevēlas.
Kā norāda SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja, ir sociālās aprūpes centri, kur saslimuši visi iemītnieki, tātad tur attiecīgi nav nostrādājuši kādi epidemioloģiskās drošības pasākumi: "Ir gadījumi, kur ir saņemtas arī sūdzības, tālāk tā ir vai nu Veselības inspekcija, vai atsevišķos gadījumos policija, kas izvērtē."
Vienlaikus viņa uzsver, ka ir arī ļoti pozitīvi piemēri, kur pašvaldības vadība seko līdzi tam, kas notiek pašvaldībā, tai skaitā arī sociālās aprūpes centrā. Piemēram, Cēsu pašvaldībai piederošais pansionāts ir viens no dažiem desmitiem Latvijā vēl atlikušajiem, kuros koronavīruss nav konstatēts. Darba apjoms te tāpat ir pieaudzis, ieņēmumi samazinājušies.
"Pagājušā gadā ļoti daudz mums nāca no Labklājības ministrijas, piegādāja gan sejas maskas, gan dezinfekcijas līdzekļus. Šogad mēs neesam neko saņēmuši, un tas iestādei rada papildu izdevumus," norāda Cēsu pilsētas pansionāta vadītāja Inga Gunta Paegle.