Lipīgākais Covid-19 ienācis Latvijā. Kam gatavoties? (30)

Tikmēr skaidrs, ka, tam strauji izplatoties, atkal būs jākāpina gan veselības aprūpes, gan testēšanas, gan arī vīrusa paraugu analizēšanas jaudas.

Eksperti par to brīdināja, jau kopš jaunais vīrusa paveids tika atklāts Lielbritānijā 2020. gada beigās. Vēlāk – janvāra otrajā pusē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs Ministru kabinetā uzsvēra, ka Lielbritānijas, Portugāles un Īrijas pieredze jau parādījusi, ka trešais vilnis var būt daudz smagāks.

Lielbritānijas lipīgākais variants, kas ir arī Latvijā, ir pat par 50% infekciozāks un Apvienotajā Karalistē neilgā laikā kļuva par gandrīz pilnībā dominējošu.

Jau pērnā gada nogalē tika novērots, ka pie vieniem un tiem pašiem ierobežojumiem šajā valstī ierastās vīrusa mutācijas pārnēsātāja tālāk inficēto personu skaits ir 0,92, bet jaunajam variantam – 1,45. Tas nozīmē: kamēr vienā gadījumā vienos un tajos pašos apstākļos izplatība iet mazumā, otrā – izvēršas plašumā.

Arī Igaunijā situācijas pasliktināšanos saista ar jauno vīrusa paveidu, kā arī pāragru ierobežojumu mīkstināšanu.

SPKC prognozē - ja Latvija nonāktu Igaunijai līdzīgā situācijā, pacientu skaits slimnīcās jau aprīļa sākumā tuvosies diviem tūkstošiem.

Bet, ja kā Lielbritānijā, – vairāk nekā 2000 vienlaicīgu pacientu slimnīcā. Tas būtu kārtējais izaicinājums Neatliekamās palīdzības dienestam (NMPD), plānojot, kur vest pacientus. 

NMPD direktore Liene Cipule norāda: “Kad sākām zīmēt šīs prognozes janvārī, raugoties uz notikumiem Portugālē, Lielbritānijā, tad par Dāniju runas vēl nebija, parādījās arī Čehijas problēmas, mēs likām modelī  šīs prognozes. Un šie skaitļi, salīdzinot ar rudeni, liekas nākamais neiespējamais izaicinājums. Jo tie ir ļoti lieli skaitļi. Tie var būt pat divas un trīs reizes lielāki, nekā mēs spējām iedomāties rudens periodā.” 

NMPD un slimnīcas gan ir gatavākas, jo veikti ieguldījumi, lai varētu ierīkot vairāk gultu, sagādāt vajadzīgo aprīkojumu, taču arī tam visam jebkurā gadījumā ir griesti. “Līdz ar to pateikt precīzi šo resursu apjomu, cik mums vajadzēs, mēs nevaram. Mēs varam darīt maksimālo iespējamo, bet mēs nevaram šodien  pateikt cilvēkiem - mēs esam gatavi ļoti lielam pacientu skaitam.

Nē, mēs neesam gatavi tam un nevaram arī būt, jo tik īsā laikā attīstīt visas lietas, lai nodrošinātu ļoti sarežģītu ārstēšanu, nav iespējams, un galvenokārt personāla dēļ,”

stāsta L.Cipule.

Tādēļ veselības aprūpes nozarē stingri uzstāj uz ierobežojumiem, lai vīrusu savaldītu. Tas, kā jaunais vīrusa paveids pie mums ienāca, parāda, ka noteiktos virzienos piesardzības iepriekš trūcis. To var secināt no sekvencēšanas jeb vīrusa gēnu struktūras izpētes, kas ļauj atklāt vīrusa mutācijas. Tieši Latvijai raksturīgie varianti ar laiku izzuduši, kamēr no ārvalstīm atvesti arvien jauni.

“Rudenī mums bija ļoti daudzveidīgi vīrusu veidi, bija apmēram kādi desmit, no kuriem četri bija tādi dominējoši - protams, sākotnēji viņi bija atvesti, bet mēs redzam, ka Latvijā viņi attīstās tālāk -, tad tas pārsteigums nāca tiešām šā gada sākumā, kad mēs konstatējām, ka tos visus ir aizstājis viens dominējošs vīrusa paveids, kurš visbiežāk ir sastopams Lielbritānijā. Tas arī noveda pie secinājuma, ka

kaut kad ir notikusi diezgan paliela ieceļošana, un tieši tie ieceļotāji ir tie, kas izplatījuši to vīrusu tālāk,”

skaidro Biomedicīnas centra, kur sekvencēšanu veic, direktors Jānis Kloviņš.

Jāuzsver, ka šajā gadījumā runa nav tieši par lipīgāko paveidu, bet Lielbritānijā vispār sastopamajām mutācijām. Īpaši lipīgais variants Latvijā līdz šim atrasts kopumā 36 paraugos. Šādi gan analizē nelielu daļu pozitīvo paraugu, turklāt atklātajiem lielākoties nav zināms avots – tātad tas ir tikai viens posms vienotā plašākas izplatības ķēdē.

Tagad gan sekvencēšanas jaudas kāpinās, papildus vietējām iespējām daļu paraugu sūtot uz Vāciju, ko organizē References laboratorija. Un pirmie rezultāti no turienes gaidāmi pēc 9. marta. Tiesa, arī tam gan ir savi griesti. Nacionālās references laboratorijas vadītāja pienākumu izpildītājs Sergejs Ņikišins skaidro: “Tā nav vienkārši metode - rutīnas metode, bet diezgan sarežģīta, kura prasa ne tikai iekārtas, bet arī cilvēkresursus. Arī bioinformātiķus, kuri analizē tos datus, kuri apstrādā saņemtos sekvencēšanas datus. Arī tie dati, kuri saņemti no Eiropas, mums pašiem tie jāanalizē un jāaizdara visi secinājumi.” Laboratoriju speciālisti gan uzsver, ka sekvencēšanas kvantitātei arī nav tik liela nozīme. Tās uzdevums drīzāk ir sekot arvien jaunām mutācijām. Savukārt brīdī, kad tās ir atklātas, tas jau ir epidemioloģiskās analīzes un situācijas pārvaldīšanas jautājums.

Runājot par gatavošanos plašākai šā paveida (vai citu jauno paveidu) izplatībai, Veselības ministrijā uzsver arī sabiedrības lomu – notiekošais ir jāuztver nopietni. “Jo ir diemžēl vēl tāda situācija, ka vakcinēto cilvēku skaits nav tik liels.

Šie ierobežojošie pasākumi, es teiktu, ir pirmais solis, un tikai tad ir  slimnīcu kapacitāte. Šeit viss darbojas kompleksi. Principā viss darbojas pēc savienoto trauku principa,”

saka ministrijas Ārstniecības kvalitātes daļas vadītāja Sanita Janka.

Viņa gan norāda, ka arī no resursu stiprināšanas viedokļa gatavošanās notiek. Vairāk testēs, nodrošinās skābekļa terapiju mājās, ja vajadzēs, vēl vairāk aprīkos slimnīcas. Tiesa, ne visu plānoto paspēs izdarīt jau tuvākajā laikā. Piemēram, slimnīcu papildu aprīkošana no gada sākumā piešķirtās naudas pilnībā varētu būt pabeigta maijā, jūnijā, jo piemēram, medicīnisko iekārtu iepirkumi prasot laiku.

Jāpiebilst, ka iepriekšējā pieredze jau mācījusi – sapriecāties par vīrusa uzveikšanu un atslābt var būt pārsteidzīgi. Pērnās vasaras beigās un rudens sākumā Latviju rādīja kā piemēru vīrusa iegrožošanai un premjers Krišjānis Kariņš par to stāstīja telekanālā CNN. Bet jau neilgi pēc tam Latvijā bija viena no augstākajām vīrusa izplatītām Eiropā. Un arī šobrīd notiekošais Igaunijā ir līdzīgs piemērs.