VIDEO ⟩ Pavļuts: krīze ir parādījusi vājās vietas ne tikai veselības aprūpē, bet arī valsts pārvaldē (10)

uzsver ministrs, paskaidrojot, ka starp ministrijām klibo sadarbība un ļoti nopietni ir ar "cilvēku kapacitātes trūkumu" veselības jomā. "Naudas, slimnīcu, pat gultu mums nepietrūkst, jo valdība ir piešķīrusi papildu līdzekļus, bet ārstu, medmāsu, medmāsu palīgu mums gan pietrūkst. Tas mums liedz labāk tikt galā ar šo pandēmiju un izraisa ārkārtas stāvokli medicīnas nozarē," izceļ Pavļuts.

Lieljaudas vakcinācijas punkti - kad un kur?

Valdība sola, ka ar aprīli Latvijā sāksies masveida vakcinācija, līdz ar to tiek plānots izveidot lieljaudas vakcinācijas punktus. "No aprīļa Latvijai vakcīnu skaits ļoti būtiski pieaugs.

Principā mēs rēķināmies ar to, ka otrajā ceturksnī - no aprīļa līdz Jāņiem - mēs varētu saņemt līdz pat diviem miljoniem devu.

Līdz šim Latvijai tika piegādāti tikai 95 tūkstoši devu un martā gaidām vēl 140 tūkstošus, līdz ar to tas lēciens otrajā ceturksnī būs ļoti, ļoti liels. Par vakcīnu trūkumu mēs vairs nevarēsim runāt, būs jāskatās - vai mēs varam nodrošināt vakcināciju un vai mums pietiks cilvēku, kas gribēs saņemt potes tādā tempā," pauž Veselības ministrs.

Viņš izceļ, ka lielie vakcinācijas centri ir industriāli izdevīgi. Kur tos varētu veidot, ministrs kā piemēru min pašvaldības centra sporta skolas zāli vai tamlīdzīgas vietas.

Lieljaudas vakcinācijas centru izvietojums tiks veidots pēc divām pazīmēm, uzsver Veselības ministrs: "Pēc pašvaldību vadītāju gatavības sadarboties un pēc tā, kāda ir līdzšinējā vakcinācijas jauda." Ministrs izceļ, ka, piemēram, Rīgā, iespējams, būtu vajadzīgs kaut kas vēl lielāks par šādu centru.

Video: Saruna ar veselības ministru Danielu Pavļutu

"Trauksmes zvani" par trešā viļņa tuvošanos

Jaunie Lielbritānijas vīrusa paveidi ir sasnieguši Latviju un tie izplatās valsts robežās. Marta sākumā Veselības ministrija un eksperti uzsvēra, ka valdībai ir jāskandina "trauksmes zvani" par trešā Covid-19 viļņa tuvošanos un jācenšas to apsteigt. Ministrs sarunā uzsver, ka "trauksmes zvanus [trešā Covid-19 uzliesmojuma viļņa sakarā] viņš personīgi skandinot jau no stāšanās amatā".

"Zinot, ka gan Čehijā, gan Īrijā, gan citur jau rudens pusē un ziemā bija novērota strauja šo britu vīrusa paveidu izplatība un saslimstības kāpumi tur bija milzīgi, tika lūgts veselības nozarei sagatavot plānu, kā palielināt slimnīcu jaudu un aprēķināt nepieciešamību pēc papildaprīkojuma," norāda Pavļuts, piebilstot, ka valdība šim nolūkam piešķīra 66 miljonus eiro. 

"Gatavojušies [trešajam vilnim] mēs esam jau labi sen, šobrīd šie trauksmes zvani ir skaļāk dzirdami, jo mēs redzam, kāds ārprāts notiek Igaunijā. Ap gadumiju, kad mums bija pats augstākais saslimstības punkts, Igaunijā situācija bija nedaudz labāka," turpina Pavļuts. "Un līdzīgi kā mums, arī Igaunijai [saslimstības] līkne kritās, un tad vienā mirklī šī līkne aizgāja griestos."

Ministrs norāda, ka tam ir divi iemesli: "Igaunijā bija daudz maigākas drošības prasības. [..] Te nu mēs redzam rezultātu, ka tur cilvēki ir kontaktējušies daudz aktīvāk nekā Latvijā, kā rezultātā šis vīruss ir straujāk izplatījies. Un otrs lielais iemesls Igaunijas Covid-19 sprādzienam ir britu vīrusa paveida izplatība, jo tas ir ātrāks, lipīgāks, vieglāk pārlec no viena cilvēka uz otru."

Veselības ministrs uzskata, ka valdībai ir jādemonstrē spēja kopīgi pieņemt racionālus lēmumus.

"Veselības ministrijas aicinājums ir apsteigt šo saslimstības pieaugumu, jo kā mēs esam darījuši līdz šim? Saslimstība pieaug, mēs dzenamies tai pakaļ. Mēs ļaujam vīrusam ieskrieties! Mēs ļaujam cilvēkiem saslimt. [..] Tā ir reaģējoša rīcība," tiešs ir Pavļuts.

Veselības ministrs uzskata, ka nevienam nevajadzētu būt pārsteigtam par trešā viļņa tuvošanos un valdības izsludinātajiem mēriem, ja ņem vērā citu valstu piemērus: "Ārvalstīs tikušas izsludinātas "mājsēdes" dažādos variantos - piemēram, vakaros vai reģionālos ietvaros."

Kā piemēru ministrs min Lietuvu, kurai šobrīd ir daudz zemāka saslimstība nekā Latvijā. "Galvenais iemesls tam ir - no decembra līdz februārim Lietuva faktiski bija reģionālā "mājsēdē".

No epidemioloģiskā viedokļa vislabākās metodes ir tās, kas ar garantiju novērš cilvēku nevajadzīgu kontaktēšanos, un tad arī vīruss nevar izplatīties!"

Jau ziņots, ka pēdējās dienās tīmeklī izplatījusies informācija, ka no "drošticamiem avotiem" it kā esot zināms, ka Latvijā drīzumā tikšot izsludināts "lokdauns". 

Veselības ministrs norāda, ka valdībā par šo pašlaik netiek diskutēts. "Speciālisti gatavo vairākus scenārijus, no kuriem valdībai būs jāizvēlas," norāda Pavļuts, piebilstot, ka viņš ļoti šaubās, ka kāds esošajā situācijā piedāvās "nopietni ieviest visaptverošu mājsēdi".

"Tas ir galējs solis. Nav galējāka soļa no vīrusa izplatības apkarošanas viedokļa puses kā "pilna mājsēde". Par to šobrīd nopietni netiek diskutēts," pauž ministrs.