Viņi skatījās nākotnē: deviņi stāsti par cilvēkiem, kas pandēmijas laikā spēja pasauli padarīt labāku (1)

Gandrīz tieši pirms viena gada, 11. martā Pasaules Veselības organizācija oficiāli atzina, ka Covid-19 izplatības apmēri ir sasnieguši pandēmijas mērogu. Ir pagājis gads, un ir skaidrs, ka tā saucamā jaunā realitāte ir skārusi teju visus dzīves aspektus un tā, kā bija agrāk, vairs nebūs nekad.

Jaunajā pasaulē ir bijuši ļoti daudzi zaudējumi un iemesli bailēm. Tomēr ir bijis arī daudz pozitīvu piemēru inovāciju un apbrīnojama miera jomā. Šādus cerības vēstnešus var atrast biznesa aprindās, kuru mērķi un stratēģiskie lēmumi, produkti un digitālās platformas ir radījušas jaunu realitāti, kā arī palīdzējušas mainīt cilvēku dzīvi uz labo pusi. Un jomas, kas ir skartas, – veselība, darbs, pārtika un pat psiholoģija. Tas viss arī atspoguļosies mūsu nākotnē.

2020. gads ir bijis pārmaiņu laiks, un tāpēc “Forbes” apkopojis deviņus stāstus par cilvēkiem, kuru inovatīvais redzējums ir palīdzējis mainīt pasauli uz labo pusi laikā, kad tas ir bijis visvairāk nepieciešams.

Alberts Burla un cerības deva par vienu miljardu dolāru

Pirmo divu pandēmijas mēnešu laikā saslimušo cilvēku skaits visā pasaulē sasniedza piecus miljonus cilvēku. Kļuva skaidrs, ka vīruss izplatās ģeometriskā progresijā, bet labākais veids, kā to apturēt, ir vakcīna. Radās jautājums – kā pasaulei izdosies ātri tikt pie vakcīnas?

“Pfizer” ģenerāldirektors Alberts Burla, kurš kompānijā strādā jau 25 gadus, bija apņēmības pilns rast atbildi uz šo jautājumu. Maijā Burla paziņoja, ka 2020. gadā “Pfizer” ir gatava iztērēt vienu miljardu dolāru vakcīnas izstrādei un ražošanai pat tad, ja kompānija nebūs līdz galam pārliecināta vakcīnas iedarbīgumu.

“Ātrumam šajā situācijā ir galvenā nozīme,” sacīja Burla. Septiņus mēnešus vēlāk viņa stratēģija atmaksājās – vakcīna tika apstiprināta gan ASV, Kanādā, Lielbritānijā, gan Eiropas Savienībā.

Stefans Bansels – sacensības gaismas ātrumā

Kompānijas “Moderna” ģenerāldirektors un miljardieris Stefans Bansels tāpat steidzās, lai varētu tirgū piedāvāt efektīvu vakcīnu pret Covid-19.

“Katru dienu mēs zaudējam dzīvības. Mēs esam pārliecināti, ka katrai dienai ir liela nozīme,” sacīja Bansels. Parasti vakcīnas izstrādei ir nepieciešami vairāki gadi (atsevišķos gadījumos pat desmitgades), tomēr 2020. gada 11. janvārī “Moderna” komanda no Kembridžas izstrādāja pamatu savai topošajai vakcīnai, izmantojot RNS matricu (mRNS).

Jau pērnā gada marta sākumā brīvprātīgie tika pie pirmajām vakcīnas devām. Deviņus mēnešus vēlāk, decembrī, ASV ļāva kompānijas vakcīnas izmantot sabiedrības vakcinēšanā. Šī kļuva par otro apstiprināto vakcīnu pret Covid-19.

Eriks Juaņs un jaunā tīmekļa realitāte

Kad visa pasaule aizgāja pašizolācijā, kas ilgst daudz ilgāk, nekā sākotnēji plānots, “Zoom” kļuva par vienu no galvenajiem instrumentiem, kas palīdz biznesam turēties virs ūdens, skolēniem turpināt mācības, bet draugiem un radiniekiem turpināt saziņu.

2020. gada 1. aprīlī “Zoom” paziņoja, ka martā pirmo reizi sasniegta 200 miljonu lietotāju dienā atzīme. Tas kļuva par 20 reizēm labāku rezultātu, nekā kompānijai bija izdevies sasniegt līdz pandēmijai. Tā rezultātā 51 gadu vecais kompānijas ģenerāldirektors un dibinātājs Eriks Juaņs kļuva par vienu no bagātākajiem miljardieriem, kurš paša spēkiem nopelnījis savas bagātības.

 Vlads Tenevs un Baidžu Bhats – armija, kas virzīs uz priekšu finanšu tirgu

Tad, kad fondu tirgū bija vērojama panika pandēmijas radītā spiediena dēļ, miljoni jauno investoru nolēma iesaistīties akciju tirgos ar jauna tirdzniecības instrumenta “Robinhood” palīdzību.

Tā dibinātāji – 34 gadus vecais Vlads Tenevs un 36 gadus vecais Baidžu Bhats solīja “padarīt finanses demokrātiskākas”. Tomēr viņi nokļuva skandāla centrā – “Robinhood” ne tikai nopelnīja, pārdodot akcijas, bet arī ierobežoja tirdzniecību ar atsevišķām akcijām, kas kļuva par “dumpīgo” tirgus dalībnieku mērķi, tādējādi pārkāpjot pašiem savus – demokrātijas nosacījumus.

Apurva Meta un piegāde, kas kļuvusi par dzīves nepieciešamību

Pandēmija pārvērta produktu piegādes servisu “Instacart” no lietotnes, kas tikai gūst popularitāti, par ļoti rentablu biznesu, sadarbojoties ar dažādiem lieliem tirdzniecības zīmoliem, piemēram, “Costco”.

34 gadus vecais kompānijas ģenerāldirektors Apurva Meta, kurš šo biznesu sāka pirms deviņiem gadiem, sacīja, ka uzņēmums piedzīvojis piecu gadu izaugsmi vien piecu gadu laikā. Pašlaik uzņēmuma vērtība ir 39 miljardi dolāru.  

Rīds Heistings: Pasaulei nebūs jāmirst garlaicībā

Pandēmija radīja smagu triecienu arī kinoindustrijas lielajiem spēlētājiem – “Disney” slēdza tematiskos parkus, “Warner Bros.” atlika vairāku nozīmīgu filmu pirmizrādes, bet kinoteātru tīkls AMC izslēdza gaismas savos kinoteātros.

Tikmēr straumēšanas serviss “Netflix” guva vēl nebijušu popularitāti. Kompānija 60 gadus vecā miljardiera Rīda Heistingsa vadībā sešu mēnešu laikā piesaistīja tikpat jaunu klientu, kā visā 2019. gadā kopā ņemot. Gada beigās “Netflix” auditorija bija 204 miljoni abonentu visā pasaulē. Straumēšanas servisā skatāmās filmas un seriāli ir saņēmuši vairāk “Oskaru” nomināciju nekā jebkura cita Holivudas kinostudija, bet tā tirgus vērtība ir 233,6 miljardi dolāru.

Brinna Patnema un sprādzienveidīgā interese par fitnesu internetā

Fitness mājas apstākļos piedzīvoja nebijušu popularitātes pieaugumu, jo sporta zāles pārvērtās par potenciāliem infekcijas perēkļiem. Par vienu no lielākajiem ieguvējiem kļuva pakalpojums “Mirror”. Tas darbojas kā virtuāls spogulis, kurā instruktors piedāvā dažādus treniņus – no jogas līdz boksam.

2020. gadā kompānijas peļņa pārsniedza 100 miljonus dolāru. Uzņēmuma vadītāja Patnema sacīja, ka “Ziemassvētki sākās jau aprīlī”, jo tieši šajā laikā jauno abonentu skaits pieauga pat 15 reižu. Galu galā, jūnijā “Mirror” par 500 miljoniem dolāru tika pārdots uzņēmumam “Lululemon”.

 Tods Makinons un cunami drošības sfērā

 Pāreja no darba birojā uz mājām palīdzēja “Okta” ģenerāldirektoram Todam Makinonam kļūt par miljardieri. “Okta” palīdz organizācijām apstiprināt darbinieku un lietotāju identitātes, nosūtot individuālus piekļuves kodus uz telefoniem, kā arī nodrošinot cita veida kiberdrošības pasākumus.

Pašlaik kompānijas klientu vidū ir tādi uzņēmumi kā “FedEx”, MGM, LVMH, “Equifax”, “Western Union” un daudzas citas. Makinons, runājot par jauno pasūtījumu skaita pieaugumu, sacīja, ka tas ir “burtiski cunami kiberdrošības jomā”.

 Ketija Vuda un kritiķu apklusināšana

2020. gadā “Ark Investment Management” dibinātāja un ģenerāldirektore Ketija Vuda pierādīja saviem kritiķiem, ka viņi ir smagi kļūdījušies.

“Godīgi sakot, tas man gandrīz liek atslābināties. Tas nozīmē: ja mums ir taisnība, tad ieguvumi ir milzīgi,” teica Vuda. Viņas kompānija veica likmi uz to, ka “Tesla” piedzīvos lielu pieaugumu. Tā izrādījās taisnība – “Tesla” akciju vērtība pieauga vairākas reizes, bet “Ark” grupas fondu aktīvi pieauga vairāk nekā divas reizes, jo palielinājās dažādu inovatīvu platformu, kā “Square” un “Zillow” izmantošanas biežums.