Rīgas jūras līča piekrastē manīti pirmie ronēni

Rīgas jūras līča pludmalē ik gadu martā un aprīlī ir sastopami roņu mazuļi. Lai arī cilvēkiem ir vēlme ronēnus "glābt", vislabākā palīdzība ir tos vienkārši netraucēt un netuvoties, bet suņus pastaigu laikā piekrastē turēt pavadā.

Priede stāsta, ka pirmie ronēni šogad manīti Vidzemes piekrastē, kur vētras salauzīti ledus blāķi ir sanesti tuvāk krastam un sapūsti vairāku kilometru garā joslā. Piekrastes tuvumā vairākās vietās gan vienkopus, gan atsevišķi uz ledus gabaliem manītas roņu mammas ar mazuļiem. 

"Šogad salīdzinoši aukstā ziema veicināja ledus kārtas veidošanos jūrā, kas, pieturoties aukstumam, saglabājās līdz pat martam. Dabā paredzētā roņu dzimšanas vieta ir dreifējošs vai piekrastes ledus gabals. Roņu mammas un to mazuļi uz ledus gabaliem normālās ziemās ir ierasta parādība," pauž zoologs Valdis Pilāts.

DAP aicina iedzīvotājus, atrodot piekrastē ronēnus, atturēties no vēlmes iemūžināt notikumus un ar tiem dalīties sociālajos tīklos. Šāda rīcība palielina cilvēku plūsmu piekrastē, tādējādi radot roņiem lieku stresu un pat apdraudot to dzīvību.

Ronēniem cilvēku palīdzība ir nepieciešama tikai tad, ja tie ir bīstami savainoti, suņu sakosti vai ļoti novārguši. Šādos gadījumos iedzīvotājiem pašiem glābt dzīvniekus nav atļauts, jo tādējādi tiek apdraudēta gan ronēna, gan glābēja veselība. Ja šķiet, ka roņu mazulim nepieciešama palīdzība, lūgums informēt DAP, zvanot pa tālruņa numuriem 28 385 025 Kurzemē, 26 424 972 Pierīgā un 26 329 412 Vidzemē.

Pludmalē sastaptie ronēni bieži vien var šķist bezpalīdzīgi, par ko arī liecina saņemtie zvani par it kā novārgušiem un pat mirušiem ronēniem, tomēr pēc apskates izrādās, ka ar tiem viss ir kārtībā un ronēns vienkārši atpūšas. Lai pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību, DAP speciālisti izvērtē situāciju - ja ronēns ir pietiekami veselīgs, speciālisti to atstāj turpat pludmalē, savukārt, konstatējot būtiskus savainojumus, roņu mazulis atlabšanai var tikt nogādāts uz Rīgas Zooloģisko dārzu, stāsta Priede.