Baltijas valstu vidū Latvijas iedzīvotāji uztur visvēsākās attiecības ar kaimiņiem (1)

Baltijā veiktā aptauja vēsta, ka lielākā daļa (59%) Latvijas iedzīvotāju neuztur tuvas attiecības ar kaimiņiem, iztiekot vien ar sasveicināšanos. Visciešākās attiecības ar kaimiņiem veido iedzīvotāji reģionos, vidēji 14% savus kaimiņus uzskata par saviem draugiem. Savukārt pilsētu iedzīvotāji visbiežāk ir tie, kas savus kaimiņus pat nepazīst, tā ir atbildējuši gandrīz 10% respondentu. Dati liecina, ka starp visām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji ir vismazāk atvērti ciešu attiecību dibināšanai un uztur visneitrālākās attiecības ar saviem kaimiņiem.

"Nelaimes situācijā glābšanas dienestu ierašanās laiks mēdz būt ilgāks, tādēļ nereti tieši kaimiņi ir tie, kas var pasteigties palīgā un palīdzēt novērst nelaimi.

Jo draudzīgākas būs attiecības ar kaimiņiem, jo lielāka savstarpēja uzticība, kā rezultātā tiks pievērsta lielāka uzmanība kaimiņu sētā vai dzīvoklī notiekošajam," skaidro Gjensidige Latvija privātīpašuma apdrošināšanas produktu vadītāja Kitija Lase.

Iepazīšanās ar kaimiņiem sniedz plašu priekšrocību klāstu, tostarp ne tikai drošību, bet arī palīdzību brīdī, kad tas nepieciešams. Pateicoties nelielajam attālumam citam no cita, kaimiņi ir pirmie, kas nāk palīgā, kad tas ir steidzami nepieciešams, tādēļ nelaimes brīdī kaimiņiem var lūgt un saņemt palīdzību bez vilcināšanās. Taču nereti gadās arī situācijas, kurās ir nepieciešama ilgstoša palīdzība. Piemēram, dodoties ceļojumā vai atrodoties ilgā prombūtnē, kaimiņu var aicināt pieskatīt māju, uzticēt aplaistīt augus vai pabarot kaķi.

Visbiežākais sliktu attiecību iemesls starp kaimiņiem ir kaimiņu pastāvīga trokšņošana.

Tās ir skaļas balsis aiz sienas, suņu riešana, bērnu raudāšana, televizora un radio skaņas un citi ikdienas trokšņi, kas traucē kaimiņu mieru un izraisa konfliktus. Cita izplatīta problēma, ar kuru var saskarties, ir kaimiņu atstātā nekārtība - dzīvokļu kāpņutelpu un sētas piegružošana, kā arī nevajadzīgu lietu un atkritumu atstāšana, kas apgrūtina kustību.

Ļoti izplatīta problēma ar kaimiņiem lielās pilsētas ikdienā ir konflikti par autostāvvietām

un bieži vien tikai neatļauta autostāvvietu uzturēšana pagalmā. Cilvēki veido barjeras un pat nelegālus šķēršļus, lai marķētu "savu" stāvvietu. Taču jāatceras, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu iedzīvotājiem ir tiesības brīvi, bez jebkādām atļaujām atrasties zemesgabalos, kas nav slēgti publiskai piekļuvei, iegādāti vai kā citādi aizņemti, lai novietotu savas automašīnas.

Galvenais labu kaimiņu attiecību noteikums ir cieņa citam pret citu, kas izpaužas visdažādākajos ikdienas sīkumos - sasveicināšanās, kāpņutelpas durvju pieturēšana, izpalīdzēšana utt., paturot prātā to, ka var pienākt brīdis, kad tieši kaimiņa palīdzība būs visvairāk nepieciešama.

Ja tomēr attiecības ar kaimiņiem ir saspringtas un jūsu starpā pastāv konflikti, ir ieteicams mēģināt atrisināt problēmu ar kopīgu sarunu. Pastāstiet kaimiņiem, kas tieši jums nepatīk, un esiet gatavs kompromisiem. Protams, jūs priecāsieties, ja vairs nekad nedzirdēsit trompeti, kas skan, kad kaimiņu dēls gatavojas mūzikas stundai, tomēr nav prātīgi lūgt kaimiņus pilnībā pārstāt trokšņot. Vienojieties par kaut ko reālāku, piemēram, trokšņu samazināšanu noteiktā laikā.

"Savstarpēja palīdzība un atbalsts grūtos brīžos nav vienīgais iemesls būt labās attiecībās ar kaimiņiem - galu galā ir daudz patīkamāk arī vienkārši dzīvot draugu un labu paziņu apkārtnē.

Taču ir jāsaprot, ka daudziem cilvēkiem ir grūti sākt saziņu un dibināt ciešas attiecības. Ja kaimiņi tomēr ir pieņēmuši lēmumu neveidot draudzīgas attiecības, ievērojiet un respektējiet viņu viedokli," saka K. Lase.

Reprezentatīvu viedokļu pētījumu 2020.gada martā veica tirgus pētījumu kompānija "Nielsen". Pētījuma laikā aptaujāti 1600 Latvijas iedzīvotāji.