Atbilde ir trīs “A” – apstākļi, atalgojums un attieksme. Nozares vadībai ir plāni, bet tiem nav naudas un garantijas iznākumam.
“Policijas midzeņi,” tā LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens nodēvēja iecirkņus, kuros strādā likumsargi. Nolupušas sienas, vējš, kas gaudo no logu šķirbām, caurumi grīdās, kurus darbinieki cenšas aizlāpīt par pašu naudu – policistiem darbs šādos apstākļos ir ikdiena.
Re:Baltica pabija Rīgas Centra iecirknī Matīsa ielā.
Tapetes un linolejs nav mainīti gadu desmitiem un ir vienos caurumos. Elektrības sadales skapji saglabājušies no padomju laikiem. Elektrība arī ik pa laikam pazūdot. Telpu vēdināšanas sistēmas nav, taču ziemā no logiem pūš vējš. “Tikai nemēģiniet vērt vaļā, izkritīs,” saka iecirkņa priekšnieks Aleksandrs Petrovs un rāda uz logu ailēm. Otrā stāva gaitenī griestus tur balsti, sienās indikatori mēra plaisas. “Kamēr uz galvas kādam neuzkritīs, nekas nemainīsies,” smejoties saka priekšnieks. Tas tikai daļēji izklausās pēc joka.
“Atceros savu pirmo darba dienu. Pirmais, kad iegāju – nobrukušas kāpnes, nolupušas sienas. Apskatījos, nodomāju, kāpēc man te jāstrādā, labāk iešu prom. Vēl nesācis strādāt. Es gan apgriezos, jo sieva bija stāvoklī un es vienīgais apgādnieks, bet tāds bija mans pirmais iespaids par policiju,” nepilnas divas dekādes senus laikus atminas kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Reinis Znotiņš.