Jauni riski "Covid paaudzei" jeb kā naudas atmazgātāji cenšas iedzīvoties uz citu problēmu rēķina (7)

Lielbritānijas krāpniecības apkarošanas nevalstiskā organizācija “Cifas” ziņo, ka pašlaik no katrām desmit naudas atmazgāšanas lietām vismaz četras ir tādas, kurās iesaistīti jaunieši vecumā no 21 līdz 30 gadiem. Pēdējā gada laikā pieaug tādu gadījumu skaits, kad naudas mūļi “melnā darba” veikšanai izmantojuši jaunus cilvēkus, kuri pandēmijas dēļ nonākuši naudas problēmās.

Tiek norādīts, ka krāpnieki internetā ievietojuši viltus darba sludinājumus, kuru galvenā auditorija ir “Covid paaudze”, kam ir grūtības atrast darbu.

BBC vēsta, ka noziedznieki izmantojuši jauniešu palīdzību, lai veiktu naudas pārvedumus uz kontiem, kas bankām varētu šķist mazāk aizdomīgi. Naudas mūļi jauniešiem maksājuši iepriekš noteiktu naudas summu no katra veiktā darījuma. Secināts, ka naudas atmazgāšanā iesaistītie cilvēki faktiski nekad nav jautājuši par naudas izcelsmi un darījumu mērķiem.

Lielākā daļa “nodarbināto” šajā jomā ir jauni vīrieši. Tie, kuri sāk saprast savu “priekšnieku” mērķus un vēlas pamest iesākto rūpalu, nereti saskaras ar vardarbības draudiem.

Jauniešiem pastāv arī dažādi citi lieli riski – ja viņi tiek pieķerti naudas atmazgāšanas procesā, tad viņi var zaudēt savu bankas kontu, kā arī tikt pie lielām grūtībām, mēģinot saņemt kredītu nākotnē un citas problēmas.

“Cifas” aprēķinājuši, ka pagājušajā gadā Lielbritānijā bija 17157 gadījumi, kad naudas atmazgāšanas shēmās bija iesaistīti 21 līdz 30 gadus veci jaunieši. Šādu gadījumu skaits pērn audzis par 5%.

Lielbritānijas ekonomisko noziegumu apkarošanas iestādes “UK Finance” direktore Keitija Vorobeca norāda, ka “noziedznieki ļoti ļauni cer uz “Covid paaudzi” un tiem cilvēkiem, kuriem ir sarežģīti atrast darbu. Tāpēc tiek izmantoti viltus darba sludinājumi un daudzi jaunieši ir spiesti darboties kā naudas atmazgātāji”.

“Mēs aicinām ikvienu izturēties atbildīgi un ļoti uzmanīgi, izvērtējot darba sludinājumus. Tāpat arī tīmekļa platformām ir jābūt uzmanīgām un laicīgi jādzēš saturs, kas ir saistīts ar naudas atmazgāšanas reklamēšanu,” norāda Vorobeca.

Vēl viena satraucoša tendence ir tā, ka naudas atmazgāšanas procesos arvien biežāk tiek iesaistīti cilvēki, kuri nav vecāki par 21 gadu. Tas ir skaidrojams ar faktu, ka vecāko klašu skolēni mazāk laika velta skolas aktivitātēm un viņiem ir vairāk laika pievērsties citām lietām.

“Vai tu kādreiz esi turējusi rokās 2000 mārciņu lielu naudas summu?” - šādi naudas atmazgātāji centās savam tīklam piesaistīt 17 gadus veco Holliju. Meitene saņēma ziņu sākotnēji “Instagram”, pēc tam arī “Snapchat” - kad kāds cilvēks viņai solīja maksāt prāvu naudu. Viss, kas meitenei bija jādara – jāļauj izmantot savu bankas kontu naudas pārvietošanai. Meitene padevās kārdinājumam.

Viņai tika solīts samaksāt 1500 mārciņu, tomēr – plāns neizdevās. Banka pievērsa uzmanību aizdomīgajiem darījumiem no meitenes konta, un galu galā – Hollijas konts tika slēgts. Tagad meitenei vairākus gadus nebūs iespējams atvērt kontu bankā, līdz ar to – būs apgrūtināti saņemt algu, sākot strādāt. Viņa norāda, ka vēl paveicies – teorētiski par šādu rīcību draud vairāku gadu ilgs cietumsods.

Cita veida krāpniecība, kas ir ļoti izplatīta pandēmijas laikā, ir identitātes zādzība. Respektīvi – uzdošanās par kādu konkrētu pakalpojumu sniedzēju un mēģinājumi izkrāpt naudu no upuriem.

Vēl izplatīti gadījumi, kad iepazīšanās internetā beidzas ne tikai ar salauztām sirdīm, bet arī ar tukšiem bankas kontiem. Tas notiek tādēļ, ka krāpnieki no sava upura iegūst personīgu informāciju un galu galā – piekļūst arī bankas kontiem.

Tieši tādēļ krāpniecības apkarošanas iestādes aicina gan bankas, gan arī pašus cilvēkus būt uzmanīgiem, jo pandēmijas laikā krāpnieki ir ļoti aktivizējušies un cer iedzīvoties uz citu cilvēku sarežģīto situāciju.