Parlamentārieši kritizē Veselības ministrijas plānus attiecībā uz Atveseļošanās fonda līdzekļu lietošanu

VM Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Agnese Tomsone parlamentāriešiem atklāja, ka mehānisma līdzekļus plānots atvēlēt trīs universitāšu un septiņu reģionālo slimnīcu stiprināšanai.

Deputāts Andris Kazinovskis pēc prezentācijas secināja, ka procentuāli lielāki līdzekļi paredzēti tieši trim universitāšu slimnīcām, kas neesot īsti pareizi.

"Es pārstāvu tieši to reģionu, kur pašlaik ir lielas problēmas ar vīrusu - Balvu un Gulbenes. Tur arī ir slimnīca, kas ārstē Covid-19 pacientus. Šī slimnīca arī piedāvāja uzlabot un palielināt gan gultasvietu skaitu, gan savu spēju ārstēt. Vai nebūtu loģiski un arī praktiski nepieciešams vairāk atbalstīt reģionālās slimnīcas, jo ne visi lauku cilvēki tiks un tiek līdz Rīgai," komentēja Kazinovskis.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norādīja, ka Covid-19 pacientu ārstēšanu nodrošina arī zemāko līmeņu slimnīcas. Attiecīgi ieguldījumi epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, piemēram, ventilācijas sistēmu izveidē, pacientu plūsmu nodalīšanai, nepieciešami ne tikai augstākā līmeņa slimnīcās.

Tomsone atzina, ka universitāšu slimnīcās vairāk plānots investēt, jo tām ir lielāka ietekme un arī lielāks gultu skaits. Tāpat, gatavojot pieprasījumus nākamajiem plānošanas periodiem, varētu paredzēt līdzekļus arī reģionālajām slimnīcām, iespējams, kā vienu no kritērijiem iekļaujot arī Covid-19 gultu skaitu.

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis akcentēja, ka iepriekšējos Eiropas fondu periodos investīcijas zemāka līmeņa slimnīcās bija daudz lielākas nekā universitāšu slimnīcās.

"Mēs ļoti bieži runājām par investīcijām vienā būvē, otrā, aparatūrā, bet pazūd cilvēciskais aspekts, ko tad mēs galu galā sasniedzam ar šīm ievērojamām investīcijā," sacīja Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA).

Pēc viņa paustā, nav īstas skaidrības, vai pēc līdzekļu ieguldīšanas Latvijā būs pieejami kvalitatīvi ģimenes ārsti, kuriem rūp viņu pacienti, kuri iedziļināsies veselības problēmās un laikus diagnosticēs saslimšanas, vai šie līdzekļi sekmēs pozitīvu saskarsmi.

"Galu galā, vai mēs iegūsim labākus veselības rezultātus sabiedrībā - mazāk invalīdu, mazāk priekšlaicīgi mirušu cilvēku? Šo vīziju es nesadzirdēju," kritizēja Dombrava.

Arī Arvils Ašeradens (JV) neesot guvis pārliecību, ka plānotās investīcijas uzlabos veselības aprūpes pieejamību, kas "gadu no gada paliek arvien sliktāka". "Sistēma, kurā ir atsevišķas ekselences, nestrādā," uzsvēra politiķis.

Savukārt Ivars Zariņš rosināja VM prezentēt savu skatījumu, "kā veselības aprūpi savest kārtībā".

"Lielākoties ierobežojumi, kas mums pašlaik ir tautsaimniecībā ir tāpēc, ka mūsu veselības aprūpes sistēma ir "izkastrēta" līdz pamatiem. Šīm mazās kapacitātes dēļ mēs esam spiesti uzlikt ierobežojumus, kur tie nebūtu vajadzīgi," pārliecināts deputāts.

"Es pilnība saprotu, ka veselības sistēmā ir daudz problēmu un visām mēs gribam risinājumu. Šis piedāvājums tiešām nerisina visas no tām. Šīs investīcijas ļaus izveidot pacientiem un slimnīcu personālam drošu un draudzīgu ārstēšanās vidi, uzlabot darba apstākļus mediķiem, kā arī veicinās jauno speciālistu piesaisti un izglītošanas iespējas," sēdē pauda Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Ja šādu uzlabojumu nebūs, tad pakalpojumu pieejamība mazināsies, jo telpas, aprīkojums nolietojas un pienāk brīdis, kad tās vairs nevar lietot, uzskata slimnīcas vadītājs.

Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, ņemot vērā arī Zariņa ierosinājumu, aicināja vēlreiz apspriest VM plānus kādā no nākamajām sēdēm.

"Es pagaidām neriskēšu piedāvāt komisijai pieņemt konkrētu lēmumu par to, vai mēs atbalstām vai neatbalstām VM redzējumu," atzina Saeimas deputāts.

Jau ziņots, ka ka kopumā ministrija iezīmējusi trīs virzienus atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļu izlietojumam kopumā 213 miljonu apmērā. Pirmais virziens ir integrētu veselības aprūpes pakalpojumu attīstība, kas paredz ieguldījumus universitāšu slimnīcu un reģionālo slimnīcu infrastruktūrā.

Tāpat kā virziens iezīmēts veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana epidemioloģiskajām krīzēm. Šajā kontekstā plānoti ieguldījumi epidemioloģiskās drošības stiprināšanā universitāšu un reģionālo slimnīcu infrastruktūrā, kā arī ieguldījumi ambulatoro iestāžu vides pieejamībā.

Vienlaikus kā atsevišķs virziens norādīta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļu attīstība, kas paredz pakalpojumu modeļu izstrādi un pilotēšanu, kā arī ārstniecības personu tālākizglītības modeļu ieviešanu. Citastarp plānots arī pilnveidot onkoloģisko slimību ārstniecību.

Savukārt VM darbības programma paredz, ka tiks veikta primārās veselības aprūpes attīstība un digitalizācija, kā arī Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta un hronisko slimo pacientu aprūpes attīstība. Tāpat arī iezīmēta turpmākā cilvēkresursu pilnveide, kas paredz tālākizglītības pasākumus, atbalstu rezidentūrām un ārstniecības personu piesaisti.

TVNET jau vēstīja, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai dažādās jomās līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro. Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai Eiropas Komisijas pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā.

Tāpat Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.