Valdība varētu lemt par diagnosticējošo darbu kārtošanu 9.klases skolēniem

Viņa pastāstīja, ka vēl joprojām norisinās gatavošanās eksāmeniem. To norise plānota klātienē, līdzīgi kā pagājušajā gadā, ievērojot visus tajā brīdī spēkā esošos epidemioloģiskās drošības nosacījumus. Patlaban, ņemot vērā, ka ir piešķirts papildu atbalsts individuālajām konsultācijām no valsts - vidusskolas skolēniem un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem ir iespēja eksāmeniem gatavoties kopā ar skolotāju arī klātienes konsultāciju laikā.

Bērziņa norādīja, ka 9.klašu skolēni kārtos diagnosticējošos darbus - divus obligātos, pārējos pēc izvēles. Viņa atgādināja, ka lēmums par 9.klašu noslēguma pārbaudījumu atcelšanu ir pieņemts, taču vēl notiek nepieciešamo normatīvo dokumentu saskaņošana. Vērtējums par šiem darbiem būs izteikts procentos, kas neietekmēs ne semestra, ne gada vērtējumu. Mācību gadu 9.klašu skolēni pabeigs ar vērtējumu gadā.

Savukārt 12.klasēm svešvalodu eksāmeni pārcelti uz maija mēnesi. Pārējo eksāmenu darbu norise pagaidām plānota atbilstoši noslēguma pārbaudījumu grafikam. 

Pēc grafika paredzēts, ka 12.klases angļu valodas rakstiskais un mutiskais eksāmens norisināsies 11.maijā un 12.maijā. Paralēli tam, 12.maijā norisināsies arī rakstiskais un mutiskais eksāmens vācu valodā, 13.maijā - angļu valodā turpināsies eksāmena mutiskā daļa, bet rakstiskā un mutiskā daļa notiks krievu valodas eksāmenā. Savukārt 14.maijā plānots norisināties franču valodas eksāmena rakstiskā un mutiskā daļa, bet krievu valodā - mutiskā daļa. 

18.maijā plānots norisināties latviešu valodas eksāmenam, 21.maijā plānots matemātikas eksāmens, bet 24.maijā - vēstures eksāmens. Vēlāk, 26.maijā, 12.klases kārtos eksāmenu ķīmijā, bet 1.jūnijā - bioloģijā. 

Savukārt, runājot par vakcinācijas centru izveidi skolās, Bērziņa norādīja, ka patlaban VISC nevar sniegt komentāru, jo izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) jau ir paudusi savu nostāju.

LETA jau ziņoja, ka otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika uzklausīta Vakcinācijas projekta biroja sniegtā informācija par vakcinācijas pret Covid-19 procesu un gaidāmo masu vakcinācijas procesu aprīlī. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis bažas, vai izdosies īstenot aprīlī iecerēto masu vakcinācijas pret Covid-19 procesu.

Vienlaikus arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pauda neizpratni, kā jūnijā vidusskolās varēs norisināties masveida vakcinācija vienlaikus notiekot vispārējās izglītības eksāmeniem 12.klasēm. Eksāmeni epidemioloģiskās situācijas dēļ nenotiks klasēs, proti, tiks izvēlētas plašākas skolas telpas drošības garantēšanai.

Ministre pauda bažas par vakcīnu pietiekamību. Pēc Vakcinācijas biroja paustā, patlaban apstiprinātas ir tikai "Moderna" vakcīnas aprīlim, kas ministri mudinājis jautāt, kas notiks, ja aprīļa beigās vai aprīļa trešajā dekādē šo vakcīnu nebūs? "Tā ir milzīga atšķirība - zīlēt vai zināt par vakcīnām," sacīja ministre.

Jau ziņots, ka ka no diviem piedāvātajiem epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārijiem valdība otrdien konceptuāli pauda atbalstu mērenākajam scenārijam, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Otrs piedāvātais scenārijs - "D" - paredzēja lielākus ierobežojumus jeb lokdaunu. Gala lēmumu par "A" scenāriju plānots pieņemt valdības sēdē ceturtdien, 11.martā.

Lai arī variants "C", kas paredz mīkstināt ierobežojumus, tādējādi prognozējami būtiski pasliktinot epidemioloģisko situāciju, netika iekļauts starp izvēles variantiem, tomēr izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un labklājības ministrei Ramonai Petravičai (PCL; KLPV LV) tieši šis variants šķita atbilstošākais. Tiesa, ministres līdz ar pārējiem kolēģiem atbalstīja variantu "A" par mērenākiem ierobežojumiem.

Operatīvā vadības grupa izstrādāja kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai tika piedāvāts lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.