/nginx/o/2020/12/30/13554297t1h7101.jpg)
Pēdējo nedēļu laikā strauji pieaugošo Covid-19 saslimstības līkni vismaz daļēji izraisīja jaunās Kajas Kallasas valdības iepriekšējie lēmumi atvieglot daļu ierobežojumu un mēģinājumi izvairīties no jaunu ierobežojumu izsludināšanas, sarunā ar portālu TVNET atklāja Igaunijas laikraksta Postimees žurnālists Arne Sepels.
Sepels pauda, ka jaunā Kallasas vadītā valdība, kura nāca pie varas janvāra beigās, sākotnēji neesot līdz galam apzinājusies jaunā Lielbritānijas izcelsmes Covid-19 paveida izplatības riskus. Norādot uz iedzīvotāju neapmierinātību, valdība izsludināja atsevišķu ierobežojumu atvieglošanu, tai skaitā atļaujot atsākt darbu kinoteātriem un teātriem, kā arī SPA centriem, baseiniem un pirtīm.
Kad februāra sākumā klajā nāca Tartu universitātes pētījums, kurā tika uzrādīts krass koronavīrusa klātbūtnes pieaugums notekūdeņos, valdība uz to neesot reaģējusi.
Par spīti brīdinājuma signāliem, liela daļa no publiskajiem pakalpojumiem un izklaides vietām turpināja savu darbību klātienē.
Jau pēc dažām nedēļām epidemioloģiskā situācija valstī bija ievērojami pasliktinājusies un tika izziņoti jauni ierobežojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tiesa, premjerministres Kallasas izsludinātie ierobežojumi joprojām bija visai maigi – valstī joprojām turpināja darboties tirdzniecības centri un cilvēkiem bija iespēja klātienē ēst un dzert sabiedriskās ēdināšanās vietās.
Tikai 8. marta vakarā, brīdī, kad Covid-19 izplatība Igaunijā bija starp ātrākajām pasaulē, Kallasa paziņoja, ka, sākot ar 11. martu, valstī tiks ieviesti plaša mēroga drošības pasākumi jeb tā saucamais lokdauns. "Mēs esam izlēmuši slēgt valsti, cik vien iespējams,"viņa paziņoja.
“Līdz šim valstī noteiktie ierobežojumi bija starp maigākajiem Eiropā.
Šķiet, ka jaunā valdība līdz galam neizprata situāciju, un bija jāpaiet vairākām nedēļām, līdz tā aptvēra situācijas nopietnību.”
Arne Sepels, "Postimees" žurnālists
Sepels uzsver: lai gan Igaunijā ir liels Covid-19 gultu skaits slimnīcās, arī tas, visticamāk, drīz būs izsmelts. “Inficēšanās rādītāji ir īpaši augsti valsts ziemeļu reģionos, un šobrīd norisinās aktīva pacientu pārvešana uz mazāk noslogotiem reģioniem.”
“Ir cerība, ka jaunie ierobežojumi strādās, citādi mūs gaida ļoti tumši laiki,” smago situāciju komentēja Sepels, kurš atklāja, ka valdībā noris sarunas par vēl stingrāku ierobežojumu ieviešanu nepieciešamības gadījumā.
Sekojot Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa paustajam, ka “Latvija ir gatava sniegt palīdzību Igaunijai, ja tāda nepieciešamība radīsies,” Veselības departamenta krīzes štāba vadītājs Urmass Sule intervijā “Postimees” norādīja, ka ir pateicīgs Latvijas valdībai par izrādīto solidaritāti.
“Man ir dziļa cieņa pret Latvijas valdību. Šobrīd mums ir jādara viss iespējamais, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību pacientiem uz vietas. Covid-19 pacientu pārvešana pāri robežām ir loģistiski sarežģīts process, taču nepieciešamības gadījumā mēs esam gatavi sazināties ar kaimiņvalstu kolēģiem.”
Sules teikto 10. marta preses konferencē apstiprināja Igaunijas veselības ministrs Tanels Kīks, kurš atklāja, ka ir pateicīgs par kaimiņvalstu piedāvāto atbalstu, taču pagaidām Igaunija mēģinās krīzi pārvarēt saviem spēkiem.
Veselības departamenta aprēķinātais 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Igaunijā 10.martā ir 1392,95, bet pozitīvo testu īpatsvars aizvadītajā diennaktī sasniedzis 19%.
Pašlaik Igaunijas slimnīcās tiek ārstēti 639 Covid-19 pacienti. Intensīvajā terapijā atrodas 58 cilvēki, 41 no viņiem tiek veikta plaušu mākslīgā ventilēšana.
/nginx/o/2020/11/06/13460959t1hfe44.png)
