Vairākas Pierīgas pašvaldības pārkāpj normatīvajos aktos noteikto un nenodrošina dalītās atkritumu savākšanas sistēmas, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Plešs: Pierīgas pašvaldības pārkāpj normatīvajos aktos noteikto
Plešs ceturtdien, tiekoties ar Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona (AAR) pašvaldībām, norādīja uz vairāku pašvaldību konkrētu rīcību trūkumu, lai nodrošinātu bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) šķirošanas sistēmas nekavējošu ieviešanu.
Vairākas Pierīgas AAR pašvaldības nav izveidojušas dalītās BNA vākšanas sistēmas un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto, tādējādi nesniedzot iespēju samazināt arī mājsaimniecību izdevumus par atkritumu savākšanu.
"Ministrija aktīvi seko līdzi, lai bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā tiktu ieviesta atbilstoši normatīvajos aktos minētajam. Tomēr arvien, apkopojot informāciju, secinām, ka ne visas pašvaldības šīs prasības ievērojušas, lai gan par dalītās atkritumu vākšanas sistēmas ieviešanas nepieciešamību bija informētas jau 2018.gadā," norāda Plešs.
Pierīgas AAR ietilpst 22 pašvaldības. Salīdzinoši sekmīga BNA dalītās vākšanas sistēmas attīstība panākta sešās pašvaldībās.
Sanāksmē panākta vienošanās, ka tajās pašvaldībās, kur sistēma vēl tomēr pilnveidojama, tas tiks izdarīts līdz šī gada 1.aprīlim.
Tāpat ministrs atgādināja, ka katra pašvaldība ir tiesīga izstrādāt savai teritorijai atbilstošāko sistēmu, taču stingri ievērojot konkrētajos normatīvajos aktos noteikto. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir bijusi atvērta komunikācijai un gatava arī turpmāk konsultēt pašvaldības, lai tās izveidotu labākos risinājumus BNA dalītās vākšanas sistēmai un novērstu konstatētos trūkumus.
BNA dalītās vākšanas sistēma pašlaik tikai daļēji ieviesta 13 pašvaldībās.
Savukārt trīs pašvaldībās tikai saistošajos noteikumos ietverta prasība par dalītu BNA apsaimniekošanu, taču praksē tā joprojām netiek īstenota.
Ministrija ir secinājusi, ka galvenās problēmas BNA laicīgai ieviešanai pašvaldībās ir saistītas ar to, ka pašvaldību lēmumi par BNA dalīto vākšanu pieņemti novēloti, līdz ar ko kavējas sistēmu ieviešana un īstenošana.
Prasības par BNA dalītu vākšanu normatīvajos aktos tika noteiktas jau 2018.gada jūlijā, paredzot laiku to izpildei līdz 2020.gada beigām.
Ministrija klātesošajiem atkārtoti atgādināja, ka BNA pārstrādes iekārtas Pierīgas AAR atkritumu poligonā "Getliņi" jau šobrīd tiek uzstādītas, infrastruktūras izbūve tiks pabeigta līdz šī gada pirmajam ceturksnim un objekts būs nodots ekspluatācijā līdz aprīlim. Līdz ar to atkritumu poligons jau tuvākajā laikā ir gatavs uzsākt apjomīgu BNA pārstrādi.
Pārējā Latvijas teritorijā pašvaldībās BNA savākšanas sistēmām jāsāk darboties līdz 2023.gada beigām, kad arī citos atkritumu pārstrādes poligonos Latvijā tiks nodrošināta šādu atkritumu pārstrāde.
2035.gadā poligonos varēs apglabāt ne vairāk kā 10% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, savukārt jāpārstrādā būs vismaz 65% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma.
Bioloģiskie atkritumi veido vairāk kā 40% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma un līdz ar to svarīgi nekavējoties uzsākt šo atkritumu dalīto vākšanu, lai tos varētu efektīvi pārstrādāt.