Kad kompānija iegādājās pirmos Scania LNG spēkratus, tai jau bija pieredze ar biodegvielas un sintētiskā dīzeļa izmantošanu Skandināvijas valstīs, taču akcīzes kāpums to ir padarījis mazāk pievilcīgu. Pieņemot lēmu par LNG, Dinotrans piesaistīja neatkarīgu degvielas konsultantu Zviedrijā.
“Nenoliegšu, ka sākotnēji bija šaubas, un pats lielākais risks bija saistīts ar uzpildes staciju nepieejamību. Bija gadījums, kad mašīnu nācās vilkt uz staciju, tāpēc tagad tās izmantojam Vācijā un Francijā, kur tām ir labvēlīgi apstākļi. Jo īpaši Vācijā, kur par LNG mašīnām nav jāmaksā ceļu nodeva. Piedevām centrālajā Eiropā strādā vairāki LNG uzpildes operatori, un staciju tīkls nemitīgi aug,” skaidro Dinotrans vadītājs.
LNG auto iegāde izmaksā par apmēram trešdaļu dārgāk, bet ekspluatācija vienalga ir izrādījusies izdevīgāka. Runājot tieši par degvielas izmaksām, 1 kilograms gāzes (1,2 l dīzeļa ekvivalents) maksā nepilnu eiro jeb aptuveni desmit procentus lētāk, bet valstīs, kur dīzelim ir stipri augstāka cena, piemēram, Itālijā, atšķirība iznāk daudz lielāka. Degvielas patēriņš pēc uzņēmēja teiktā ir līdzīgs, taču CO2 emisija ir mazāka, un ļoti sarūk slāpekļa oksīda un sīko daļiņu izmeši.
Pašlaik uzņēmuma flotē ir 32 LNG vilcēji, bet jau drīz to skaits pieaugs līdz pieciem desmitiem jeb apmēram ceturtajai daļai no visa parka.
“Par automašīnu uzticamību varu teikt vienu – tās darbojas bez problēmām. Dzinējs principā ir tāds pats kā dīzelis, taču daudzējādā ziņā vienkāršāks. Tam ir aizdedzes sveces, bet nav AdBlue sistēmas un vienkāršāka atgāzu apstrāde. Jā, gāzes iekārta ir ļoti dārga un sarežģīta, jo sašķidrinātā gāze degvielas tvertnē, būtībā termosā, jātur -170 grādu temperatūrā, bet mums ar to nav bijis problēmu.”