Pasaule kabatā ⟩ Irānas–ASV attiecību normalizācija: kurš spers pirmo soli? (1)

Ieraksts notika 2021. gada 3. martā.

Autors ir nesen publicējis grāmatu: "Iran in an Emerging New World Order: From Ahmadinejad to Rouhani"

Izvilkums no sarunas ar ekspertu

Sāksim ar tādu vispārīgāku jautājumu. Kā vērtējat pašreizējo situāciju ar Visaptverošo Rīcības plānu (JCPOA)? Vai uzskatāt, ka Irāna piekritīs Baidena administrācijas uzstādījumam atgriezties pie kodolvienošanās nosacījumu izpildes bez īpašiem priekšnoteikumiem?

Kā jūs zināt, Irānas kodolvienošanās ir komas stāvoklī pēc Trampa administrācijas vienpusējās izstāšanās 2018. gadā. Pēc šā soļa ASV atjaunoja sankcijas, kuras tā pirms dažiem gadiem bija atcēlusi. Saistībā ar šo ASV «maksimālā spiediena» kampaņu Irāna ir veikusi vairākus atbildes soļus, kuri pārsvarā ir tikuši centrēti uz kodoleskalāciju un pakāpenisku atteikšanos no JCPOA nosacījumu izpildes. Tātad Irāna pakāpeniski atsakās no JCPOA nosacījumiem, un tagad lielais jautājums ir – kurš spers pirmo soli? Vai tās būs Amerikas Savienotās Valstis, kuras atcels dažas no sankcijām, vai arī Irāna piekritīs atcelt dažus no spertajiem soļiem saistībā ar nosacījumu izpildes samazināšanu. Tas pagaidām ir lielais jautājums.

Tomēr kura puse tad spers pirmo soli – Irāna vai ASV administrācija?

To pagaidām ir ļoti grūti noteikt. Viens no Baidena priekšvēlēšanu solījumiem bija atgriezt Amerikas Savienotās Valstis kodolvienošanās ietvaros. Tāpēc daudzi Irānā Baidena nākšanu pie varas vēroja ar cerībām. Tagad daudzi ir aizkaitināti par to, ka tas vēl arvien nav noticis. Tas viss prasīs zināmu laika sprīdi, un šķiet, ka Baidena administrācija ir ieinteresēta izmantot ietekmes sviras, kuras tā ir saņēmusi mantojumā no Trampa administrācijas – sankcijas, kuras potenciāli rezultētos jaunās sarunās.

Tātad gan Vašingtona, gan Teherāna cenšas iegūt labākas starta pozīcijas pirms gaidāmajām sarunām.

Tātad Amerikas Savienoto Valstu ietekmes svira ir sankcijas, kuras Irānai ir maksājušas diezgan dārgi. Irānai ietekmes sviras ir gan eskalācija kodoldimensijā, gan arī provokācijas un reģionālā ģeopolitika.

Ok. Kā es saprotu – pagaidām šajā dimensijā ir strupceļš. Taču tik un tā – kāda tad varētu būt izeja? Teiksim, nesen Eiropas Savienība piedāvāja rīkot neformālas sarunas starp ASV un Irānas pusēm, taču Irāna nepiekrita. Kāpēc?

Tāpēc, ka Irāna vēl arvien lūdz ASV pilnībā ievērot JCPOA nosacījumus – atcelt visas sankcijas, kuras tika pieņemtas Trampa administrācijas laikā. Es domāju, ka mums vēl jāpagaida un jāskatās uz notikumu attīstību nākamo nedēļu laikā. Abām pusēm vēl arvien ir zināmas manevra iespējas gan palielināt, gan samazināt savas ietekmes sviras. Beigu beigās galīgais lēmums iesaistīties vai neiesaistīties diplomātiskās sarunās nebūs Eiropas Savienības ziņā, bet gan Teherānas un Vašingtonas ziņā. Protams, Eiropas Savienība varētu veicināt atsilumu starp abām pusēm. Piemēram, ES spēj samazināt ASV piemēroto sankciju efektu ar INSTEX finansēšanas mehānisma palīdzību, taču tas tikpat kā nav ticis izmantots.

Eiropas Savienība var sniegt palīdzīgu roku, taču galvenais stratēģiskais lēmums par to, kad iesaistīties sarunās, tiks pieņemts Teherānā un Vašingtonā.

Es domāju, ka abas puses noteikti sāks runāt. Kontekstam nepieciešams saprast, ka irāņiem ir ārkārtīgi svarīgi atbrīvoties no ASV piemērotajām ekonomiskajām sankcijām, kuras ir bijušas gan dārgas valsts ekonomikai, gan destabilizējošas. Pēdējo gadu laikā ir ticis novērojams sabiedrības neapmierinātības pieaugums ar valdošo režīmu, kas ir ticis ilustrēts vairākos nemieros – 2018. gada janvārī un 2019. gada novembrī. Ekonomiskā situācija Irānā ir slikta, un to ir vēl vairāk pasliktinājušas piemērotās sankcijas. Tātad valdošajam režīmam ir vitāli svarīgi panākt šo sankciju atcelšanu pēc iespējas īsākā laika posmā.