"Komforta zona" ⟩ Valdības darbs, vakcīnas un vērtības. Saruna ar Egilu Levitu (3)

Pilns intervijas ieraksts:

Audio:

Intervija notikusi šī gada 12. martā

Valdība lems par to, kuru Covid-19 ierobežošanas scenāriju izvēlēties. Vai nu  ar uzsvaru uz attālināto darbu, vai pilnu lokdaunu.  Kā jums šķiet, kurš no šiem variantiem ir vislabākais?

Man šķiet, ka vislabākais variants ir elastīga pieeja, kas ir atbilstoša situācijai dažādās nozarēs. Piemēram, jau nesen tika atvērtas frizētavas, nosakot specifiskos epidemioloģiskos noteikumus. Es domāju, ka tā ir pareiza rīcība un arī citos gadījumos var skatīties, lai noteikumi, kas mazina saslimstību, tiktu ievēroti. Es domāju, ka tā ir mācība no iepriekšējā perioda, kad mums samērā vienmērīgi un vienveidīgi tika noteikti šie drošības pasākumi.

Tas, protams, ir varbūt pat grūtāk, bet efektīvāk. Es domāju, ka valdībai šī pieeja - totāls lokdauns - pēc pašreizējiem saslimstības rādītājiem nav nepieciešama.

Ir valstis, kuras to ir ieviesušas pie augstākiem saslimstības rādītājiem. Mums ir jādara viss, lai šie rādītāji nepaaugstinātos, bet turpinātu samazināties, kā tagad beidzamā laikā tas arī notiek. Elastīgā pieeja ir pareizā pieeja, nevis totāls lokdauns.

Vienlaicīgi ar lēmumiem par papildu ierobežojumiem Satiksmes ministrija piedāvā atsākt reisus uz un no trešajām valstīm. Vai jūs šeit nesaskatāt pretrunu?

Es domāju, ja šis piedāvājums ir saistīts ar to, ka visi cilvēki, kas ielido Rīgā, tūlīt pat nonāktu pašizolācijā, piemēram, viesnīcās, un 10 dienas tur paliktu, tad tas būtu jēdzīgi, jo tad netiktu ievazāts jaunais vīrusa paveids. Ja tas nenotiek tādā veidā, tad, es teiktu, tā ir pretruna.

Ko jūs varētu pateikt par valdību kā par komandu?

Kā komanda valdība līdz šim spēlēja diezgan slikti. Es domāju, ka cilvēki ir sapratuši, ka viņi nevar iegūt punktus ar uzstāšanos Ministru kabineta sēdēs, bet viņi var iegūt tos tikai tad, ja valdības kopējais lēmums ir tajā virzienā, kas vienlaikus ierobežo saslimstību un arī nodrošina, cik tas ir iespējams, mūsu ekonomikas darbību. Ar to tiek mērīta valdība. Mēs tomēr runājam par cilvēku dzīvībām. To, protams, mēs nedrīkstam aizmirst. Arī pēc vairākām manām intervijām pēdējā laikā šī kopējā komandas saspēle ir uzlabojusies. Redzēsim, kā ies tālāk.

Kā jūs vērtētu šīs komandas kapteiņa Krišjāņa Kariņa darbu?

Komandas kapteinis cenšas panākt tieši šo galarezultātu, kas ir vērsts uz saslimstības nepalielināšanos, un ka atsevišķas nozares, cik tas ir iespējams, var turpināt strādāt. Un lai arī ierobežojumi cilvēkiem ir samērīgi un proporcionāli. Es domāju, ka tas ir tas galarezultāts.

Nu, kā tas iznāk, tā tas iznāk. Bet es domāju, ka viņš noteikti cenšas.

Tas ir atkarīgs, protams, gan no komandas kapteiņa, gan arī no visiem spēlētājiem. Es domāju, ka spēlētāji ir sapratuši, ka [neveiksmes gadījumā] valdībā visi nogrims. Neviens nepaliks sausā. Tā ka šī ir tā reize, kad man liekas, ka saprāts tomēr uzvarēs.

Satversmē jums kā Valsts prezidentam ir garantētas ekskluzīvas tiesības sasaukt un vadīt ārkārtējās Ministru kabineta sēdes, nosakot to dienaskārtību. Vai jūs kaut reizi šajā krīzes laikā esat apsvēris iespēju izmantot šīs tiesības?

Jā, es esmu apsvēris. Tas ir iespējams absolūtā nepieciešamības gadījumā. Man to nevajadzēja darīt, bet es, protams, to neizslēdzu.

Kam, jūsuprāt, ir jāuzņemas atbildība par daudzajām kļūdām vakcinācijas procesā?   

Atbildīga, protams, ir Veselības ministrija un veselības ministrs, pirmām kārtām. Līdz ar to visu šo kļūdu dēļ, kas bija saistītas ar iepirkumiem un procesa novilcināšanu, [iepriekšējā] ministre arī zaudēja savu amatu. Un tad nāca jauns ministrs, kuram tomēr ir nepieciešams zināms ieskriešanās laiks. Bet šeit es redzu tādu konkrētu rīcību. Arī vakardienas [Ministru kabineta] sēdē tas parādījās. Tagad patiešām ir apņēmība ar 1. aprīli sākt masveida vakcināciju. Tikko ienāk tās vakcīnas, cilvēki uzreiz tiks masveidā vakcinēti. Un tur ir jābūt infrastruktūrai.  Ir nepieciešami šie vakcinācijas centri, un tagad arī ir šis priekšlikums līdz aprīļa sākumam izveidot vakcinācijas centrus. Tās būs vietas, kur notiktu vakcinācija. Telpas, kur to darīt, mums ir. Savukārt personāls un personāla noorganizēšana - tas tiešām ir uzdevums.

Kā jūs vērtējat priekšlikumu iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus vakcīnu loģistikas procesā? 

Es domāju, ka bruņotie spēki ir tieši trenēti liela mēroga loģistikas operācijām. Tas ir tas, ko viņi prot. Un es domāju, ka mums uz to arī ir jāpaļaujas. Tagad mums ir šis plāns “A”, kā Ministru prezidents teica, ar šiem vakcinācijas centriem. Mēs ļoti ceram, ka tas arī tiešām tiks īstenots un aprīļa pirmajā nedēļā tūlīt pēc Lieldienām būs šie centri. Vienlaikus, ņemot vērā mūsu ne pārāk labo pieredzi, es teiktu, ka tagad vajadzētu arī sākt gatavot plānu “B”, kad loģistikas organizāciju pārņem armija. Es piekrītu arī aizsardzības ministram Pabrikam, ka tas būtu tikai loģiski, ja šī jautājuma risināšana nonāktu bruņoto spēku rokās. Es domāju, ka tagad ir jāīsteno plāns “A”, paralēli gatavojot plānu “B”. Ir jāpieņem lēmums, ka tas ir vajadzīgs.  

Tagad par vakcinācijas biroju. Kā jūs vērtējat šī biroja darbu tā darbības pirmajos mēnešos?

Galīgo novērtējumu varētu dot pēc plāna “A”, tas ir, pēc vakcinācijas centru izveides, infrastruktūras izbūves.

Bet kāds būtu jūsu sākotnējais novērtējums?

Domājot par sākotnējo vērtējumu, nu man jāatkārto vārds “ieskriešanās”. Bet nu mums jāredz, kāds ir rezultāts. Un rezultātu mēs redzēsim Lieldienās.  

Mums ir arī jautājums no lasītāja. Vai Valsts prezidents tagad atbalstītu Sputnik V vakcīnas iegādi, pirms tās apstiprināšanas Eiropas Zāļu aģentūrā?

Es domāju, ka ne. Ja Eiropas Zāļu aģentūra, ņemot vērā savu kapacitāti un kompetenci, saka, ka tā vakcīna atbilst visiem mūsu drošības un efektivitātes kritērijiem, tādā gadījumā ir vienalga, no kurienes tā nāk. Bet mums tagad būs pietiekoši daudz vakcīnu devu, kas ienāks [tuvākajā laikā]. Diez vai mums vajadzīgs vēl papildu [apjoms]. Mums jau ir rezervēti un iepirkti pāris miljoni vakcīnu devu.

Bet es neizslēdzu: ja Eiropas Zāļu aģentūra to akceptē, mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts un mēs, protams, arī visas vakcīnas, kas ir efektīvas un drošas, tās mēs arī iepērkam un lietojam. Vienalga, no kurienes tās ir.

Pie citām tēmām. Vakardien Saeima apstiprināja amatā jauno Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Anitu Rodiņu. Debatēs pirms tam no tribīnes vairākkārt izskanēja aicinājumi pārveidot un pat likvidēt Satversmes tiesu. Vai jums šķiet pieņemami, ka likumdevēja vara tik asi kritizē citu neatkarīgu, proti, tiesu varu?

Satversmes tiesa Latvijas konstitucionālajā iekārtā ir absolūti nepieciešama institūcija, kas nodrošina Satversmes piemērošanu.

Es domāju, ka Satversmes tiesas likvidēšana vairs nav apspriežams jautājums.

Bet, protams, starp visām trijām valsts varām pastāv zināma spriedze, savstarpēja kontrole. Protams, likumdevējs var arī mainīt likumu. Tas ir likumdevēja kompetencē Satversmes ietvaros. Bet Satversmes tiesa var atcelt kādu likumu, ja tā uzskata, ka tas ir pretrunā Satversmei. Viss minētais pieder pie tiesiskas valsts funkcionēšanas. Pie tiesiskas valsts pieder Satversmes tiesa, punkts un āmen.

Pirms dažiem mēnešiem bija šis vēsturiskais Satversmes tiesas spriedums, kurā ST atzina viendzimuma pāra tiesības uz bērna dzimšanas atvaļinājumu. Ko jūs domājat par šo spriedumu?

Satversmes tiesas spriedums ir zināmā mērā Satversmes interpretācija. Satversmes tiesa saskaņā ar savu likumā ierakstīto tiesību šādu spriedumu arī pieņēma. Sabiedrībā šis spriedums izraisīja neviennozīmīgu reakciju. Es domāju, ka šis, protams, ir vērtību jautājums. Un vērtību jautājumos sabiedrība nav vienota, tāpēc ir samērā grūti atrast kādu risinājumu. Faktiski jautājums ir par to, vai paplašināt Satversmē jau nostiprināto tradicionālās ģimenes jēdzienu, vai atstāt tādu, kāds tas ir pašreizējā situācijā. Tieši tādēļ arī Satversmes tiesa teica, ka to vajag paplašināt. Bet tas ir, protams, likumdevēja uzdevums. Ir jāmēģina atrast tādus risinājumus, kas apmierina lielāko daļu no abu viedokļu piekritējiem. Manuprāt, tāds risinājums ir iespējams. Saeimas Juridiskajā komisijā un Sociālo lietu komisijā turpmākajos mēnešos ar šo jautājumu nodarbosies, un es domāju, ka galarezultāts būs vairāk vai mazāk apmierinošs lielākajai iedzīvotāju daļai.

Respektīvi, jūs esat par kompromisa meklēšanu?

Vērtību jautājumos sabiedrībai nevar kaut ko uzspiest.

Sabiedrībā ir dažādas domas par vērtību hierarhiju, un šīs domas ir leģitīmas.

Tādēļ arī ir jāmēģina atrast kādu risinājumu, kas lielākai daļai dažādu vērtību piekritēju būtu pieņemams.   

Šobrīd atrodamies ne tikai Covid-19 pandēmijas, bet arī morālā krīzē. Kā jums šķiet: vai mums ir konkrēts plāns, kā iziet no šīs krīzes?

Ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēki no šīs situācijas ir noguruši, un tas ir absolūti saprotams. Faktiski šī vīrusa pandēmija ir dabas katastrofa. Un mums ar to kaut kā ir jātiek galā.

Vai mums ir skaidrs, kā tikt galā?

Divas lietas: ierobežot saslimstību un vienlaikus nodrošināt zināmu ekonomikas darbību. Palīdzību tiem, kas cieš visvairāk. Tam visam ir jābūt līdzsvarā. Bet es domāju, ka vakcinācija patiešām ir tas līdzeklis, kā mēs varētu pēc iespējas ātrāk tikt galā ar šo pandēmiju. Es domāju, ka, [sākoties masveida vakcinācijai], arī cilvēki beidzot varēs atviegloti uzelpot un dzīvot bez šīs nervozitātes. Bet mums jau tagad ir jādomā par pēckrīzes situāciju. Tā kā es domāju, ka ar palielinātu saprāta procentu mūsu domāšanā, tas būtu tas līdzeklis, kā [iziet no krīzes]. Samazināt emocionālo daļu un palielināt saprātīgo daļu. Tas, protams, ir grūti, bet nu jāmēģina.