Pārslodze, izdegšana, emocionāla spriedze, pat vardarbība, tūlītēja atbalsta trūkums, kad stundās notiekošais iziet no rāmjiem, – par šādām attālināto mācību blaknēm trauksmi ceļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Skolotāji strādā pa 12-15 stundām. Palīdzība vajadzīga ļoti akūti, jau aizvakar! (14)
Nesen mediji ziņoja par to, kā Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas audzēkņi pazemoja skolotāju tiešsaistes stundas laikā:
apsaukāja necenzētiem vārdiem, mudināja pakārties. Vēl kāds šo komunikāciju nofilmēja un izvietoja sociālajā vietnē “TikTok”.
Par huligāniskām darbībām un tiešsaistes mācību stundas norises traucēšanu Valsts policijā sākts administratīvā pārkāpuma process.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga "Bez tabu" norāda, ka šādas skolēnu izpausmes nav nekas jauns, bet tās nereti paliek noklusētas, risinātas skolas iekšienē. Video publicēšana sociālajā tīklā, lai cik savādi tas būtu, šoreiz ir
nostrādājusi ar pozitīvu efektu, jo “atver acis” uz nereti notiekošo skolās, pierāda, ka attālinātais mācību process saasina emocionālo spriedzi, uzsver Vanaga.
Inga Vanaga, LIZDA priekšsēdētāja: "Šāda uzvedība nav nekas nedzirdēts un nepieredzēts, bet par to visbiežāk klusē, tāpat kā par citiem vardarbības veidiem. Tās ir Covid-19 pandēmijas laika sekas, jo šis laiks ietekmē arī pusaudžu emocionālo veselību. Šāda komunikācija izgaismo problēmu ar nepietiekošu atbalsta personālu, kas var palīdzēt laikus redzēt signālus, lai nenonāktu līdz kam šādam. Atbalsta personāls varētu palīdzēt arī uzreiz, kad tas viss ir noticis, bet, mācot attālināti, skolotājs ir viens aiz ekrāna. Attālinātās mācības ievieš jaunus izaicinājumus un problēmas. Jāatgādina, ka, neraugoties uz faktu, ka mācības notiek attālināti, atbildību un savstarpējo cieņu neviens nav atcēlis. Ja mēs to neievērojam, jāatgādina, ka par to draud sankcijas."
LIZDA priekšsēdētāja Vanaga "Bez tabu" informē, ka vairāku tūkstošu pedagogu aptaujā arodbiedrība atklājusi vairākas problēmas, kas raksturīgas attālinātajam darbam: pārslodzi, izdegšanu, tehnoloģiju nepietiekamību un citas.
Inga Vanaga, LIZDA priekšsēdētāja: "Noguruši ir gan skolēni, gan vecāki, gan pedagogi.
Esam vērsušies pie nozaru ministrijām, norādot, ka pedagogus nepieciešams iekļaut to pulkā, kuriem pienākas psiholoģiskais atbalsts. Viņi tur nebija iekļauti. Tāpēc katrs cīnās, kā māk.
Kāds meklē pašpalīdzības recepti, cits apmeklē kursus, lai saprastu, kā mazināt izdegšanu. Vēl citiem skolās ir atbalsta personāls. Situācijas ir ļoti atšķirīgas, bet vienotas pieejas atbalsta nodrošināšanai nav."
Otrpus ekrānam drosmīgāki
Valsts izglītības un kvalitātes dienestā (IKVD) norāda, ka, spriežot pēc sūdzībām, ko saņem izglītības kvalitātes uzraugi, novērojams, ka skolēni, esot otrpus ekrānam, savā komforta zonā, jūtas neaizskaramāki, tāpēc dažkārt atļaujas vairāk.
Juris Zīvarts, IKVD Uzraudzības departamenta direktors: "Ja strādājam attālināti, liekas, ka ir citas robežas, bet ētikas normas nav atceltas. Ir bijuši gadījumi, kad pedagogam traucē mācību procesu tiešsaistes stundu laikā. Nav noslēpums, ka izglītojamie ir zinoši un kreatīvi interneta tehnoloģiju jomā, bijuši atsevišķi signāli, ka, izmantojot prasmes, traucē mācību procesu. Ekrāna otrā pusē jūtas kā citā realitātē, kur atļaujas daudz vairāk, jo atrodas savā vidē, mājās."
IKVD pārstāvis Juris Zīvarts norāda, ka par attālināto mācību procesu vairāk sūdzas bērnu vecāki. Viņš pieļauj, ka
pedagogi raduši problēmas “norīt” vai risināt, neiznesot “uz āru”. IKVD saņem sūdzības, piemēram, par neapmierinātību, kas saistīta ar ierīču, kameru lietošanas nepieciešamību.
[..]
Kur meklēt atbalstu?
Valsts izglītības satura centrā (VISC) informē: lai attālinātās mācības ritētu raitāk un iespējami kvalitatīvi, skolas pašas, katra ņemot vērā savu specifiku, izstrādā kārtību, kas jāievēro, mācot un mācoties attālināti. Tiek pilnveidoti arī skolu iekšējās kārtības noteikumi. VISC pārstāve Liene Bērziņa informē, ka būtisku atbalstu pedagogiem piedāvā IKVD īstenotais projekts “PuMPuRS”. Vairāk par projektu “PuMPuRS” uzzini šeit.
VISC pārstāve Bērziņa norāda, ka vairāki skolu direktori atzinuši, ka
ir nobažījušies, jo paredz izdegšanas krīzi profesijā. Daloties ar savām šī brīža sajūtām, pedagogi min tādas emocijas kā izsīkumu, apātiju, vientulību, nogurumu, bezspēcības sajūtu no neziņas un bažas par skolēniem un situācijas attīstību.
Tāpat Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē pieejams apkopojums par pieejamo atbalstu. Vairāk uzzini šeit.
Plašāk aktuālo tematu skaties "Bez tabu" sižetā!