“Šā gada rudenī, vēlākais, tad, kad būs izstrādāta kopējā vienotā arhitektūra, šim vai priekšlikumus, kā turpināt īstenot šo projektu, tad lemt, vai vispār var paspēt līdz 23. gada beigām sekmīgi īstenot ar Eiropas līdzfinansējumu, ņemot vērā pieejamos cilvēkresursus. Tas ir kritiskākais no kritiskākajiem jautājumiem mūsu skatījumā,” saka Finanšu ministrijas ES fondu investīciju pārvaldības departamenta direktore Diāna Rancāne.
Jau tagad ir skaidrs, ka e-veselības mūžs esošajā veidā vairs nav atlicis pārāk garš. Pērn jau pārtraukts cits fondu finansēts projekts e-veselības tālākai pilnveidošanai. Tā vietā no valsts budžeta piešķirti divi miljoni eiro, lai radītu ko pilnīgi jaunu. Drīzumā valdība varētu lemt par vēl piecu miljonu eiro novirzīšanu jaunas digitālās veselības platformas izveidei. Veselības dienests sola – tā būs funkcionāla un būvēta, ņemot vērā visu lietotāju vajadzības.
Lai gan pērn ministrija solīja saukt kopā nozari produkta izstrādes sākumposmā, tomēr vēl tagad E-veselības lietotāju padome, kurā darbojas pārstāvji no ārstu, pacientu, slimnīcu un citām organizācijām, par jaunas jaunās platformas radīšanu nemaz nav informēti.
Aizvadītā gada beigās izsludināts iepirkums par to, kā nākotnē būtu jāizskatās vienotajai veselības informācijas sistēmai. “Es esmu iepazinies ar šā iepirkuma gaitu, un mani secinājumi, jāsaka, nav nomierinoši. Es konstatēju, ka tā pieeja ir bijusi līdzšinējā (..) Iepirkums nav pabeigts, lēmums nav pieņemts, un es uzskatu, ka, pirms kādus lēmumus tālāk pieņem un saprot, kā virzīt šo konkrēto iepirkumu, pasūtītājam ir jādefinē sava vīzija par to, ko mēs gribam iegūt. Jo šobrīd man liekas, ka šī situācija, šis iepirkums, kas šobrīd ir procesā, ir atkal no sērijas, aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko,” saka Daniels Pavļuts (A/Par).