RD Finanšu departamenta ierēdnim samaksāti 30 000 eiro par gludu sadarbību ar domi (4)

Raksta foto
Foto: Zane Bitere/LETA

2018.gada beigās pēc 15 gadu izšķērdīgas saimniekošanas uzņēmums Rīgas Satiksme bija nonācis finanšu grūtībās, bija zaudēta banku uzticība. 

Samazinot izdevumus, tobrīd tika pielikts punkts Saskaņas un GKR konsultantu algošanai. Tomēr pavisam bez konsultantiem neiztika.  

Uzņēmumam bija nepieciešamas dotācijas no pašvaldības, kurai jau arī sāka trūkt naudas.  Lai veiksmīgi veidotos sadarbība,  Rīgas Satiksme

noalgoja ietekmīgu palīgu, Rīgas domes Finanšu departamenta darbinieku Andri Konošonoku. 

Pirms diviem gadiem Rīgas satiksmē sākās pārmaiņas. Pēc ilggadējā uzņēmuma vadītāja Leona Bemhena apcietināšanas tramvaju iegādes korupcijas krimināllietā, uzņēmumam  bija jauna valde.  Tā brīža Rīgas mērs Nils Ušakovs uzņēmumu uzticēja Anrijam Matīsam. 

Matīsa uzdevums bija samazināt izdevumus, stabilizēt uzņēmumu, lai pasažieru pārvadājumi pilsētā neapstātos. Viņam bija jātiek galā arī ar Saskaņas konsultantiem. Tādi bija gandrīz katrā pašvaldības kapitālsabiedrībā, arī Rīgas Satiksmē. 

Rīgas satiksme 2018.gadā bija saņēmusi 122 miljonu dotāciju. Taču gads beidzās ar 6 miljonu zaudējumiem. Tāpēc 2019.gadā uzņēmumam no pašvaldības bija jāprasa vairāk. 130 miljonus. Arī pilsētai sāka trūkt naudas. 

Konošonoks piedalījies Rīgas Satiksmes darba grupās, valdes sēdēs un sanāksmēs ar Rīgas domes vadību. Par to viņam katru mēnesi maksāti 2500 eiro.  Viņš darbu turpinājis arī pēc tam, kad Rīgas Satiksmes budžetu apstiprināja un no vadības aizgāja Matīss. 

Pavisam Konošonokam samaksāti 30 tūkstoši eiro.  

Konsultanta darbu viņš savienoja ar amatu Finanšu departamentā un nu jau likvidētajā  nodibinājumā Riga.lv, kur viņš bija valdes priekšsēdētājs. Tas bija pirmais Saskaņas radītais pašvaldības nodibinājums, kuru dome slēdza kā nevajadzīgu.

Konošonoks Finanšu departamentā  atbildēja par jaunas grāmatvedības datorprogrammas ieviešanu visās pašvaldības iestādēs.  Process nevedās gludi. Izrādījās, ka Ērika Zēģela vadītais Rīgas Informāciju tehnoloģiju centrs 11 miljonus vērto programmu nopircis bez konkursa.  

Konošonoks nav vienīgais pašvaldības darbinieks, kas  piepelnījies Rīgas Satiksmē. No 2017.gada vairāki līgumi ir arī Datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības centra vadītājai Signei Plūmiņai.

2017.gadā viņa par 1650 eiro gatavojusi atzinumu par koplīgumu ar arodbiedrību. 2018.gadā 4000 saņēmusi par sūdzības gatavošanu Rīgas Satiksmes strīdā ar Datu valsts inspekciju.  Plūmiņa pirms darba Rīgas pašvaldībā ilgus gadus bija inspekcijas direktore. 

2020.gada 31.janvārī Plūmiņa nolīgta, lai palīdzētu nogludināt domstarpības par datu noplūdi konkursā uz valdes locekļu amatiem.

Žurnālistu rīcībā bija nonākusi konfidenciāla informācija, ka konkursa pēdējā kārtā dalību turpina bijušie valdes locekļi

Emīls Jakrins un Elīna Epalte Drulle, kuri reputācijas dēļ no konkursa iepriekšējās kārtas jau bijuši atsijāti. Datu valsts inspekcija pārkāpumus konkursa datu glabāšanā neatrada.  Šis notikums Plūmiņai ļāva nopelnīt 3360 eiro.

Konošonoka un Plūmiņas konsultāciju lietderību Rīgas Satiksmes valde neapšauba. Savukārt par citiem konsultāciju līgumiem, kas slēgti no 2010 līdz 2019.gadam, iesniegta prasība tiesā. Atbildētāji ir bijušie valdes locekļi  Leons Bemhens, Jānis Geduševs, Edmunds Zivtiņš, Andrejs Požarnovs un Irina Feļdmane.  iņiem prasa atmaksāt naudu, ko uzņēmums samaksājis partijas Saskaņa cilvēkiem –  bijušajiem deputātiem, žurnālistiem un citiem partijai noderīgiem cilvēkiem. Daļu no šiem ienākumiem viņi ziedoja Saskaņai.

Par, iespējams, fiktīvi nodarbinātajiem Rīgas Satiksmes konsultantiem policija 2019.gadā uzsāka kriminālprocesu. Izmeklēšana joprojām turpinās. Patlaban to kavējot Covid-19 epidēmija.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļa:

Kriminālprocesā ir viena persona, kurai piemērots statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Līdz šim apjomīgās pratināšanās jau ir nopratinātas vairāk nekā 40 personas. Iegūstot pietiekamu pierādījumu kopumu, to pārbaudot un nostiprinot, tiks lemts par personām, kurām būs tiesības uz aizstāvību.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu