Kas ir pī? (2)

Sešpadsmito grieķu burtu “π”, lai apzīmētu šo konstanti, izvēlējās velsiešu matemātikas skolotājs Viljams Džonss, visticamāk, kā saīsinājumu “perifērijai”, rakstīts zinātnes izdevumā "Science Alert".

Simboliskā ziņā pī nozīmē ko vairāk par noteiktu skaitli. Pirms tā lietošanas sākšanas 18. gadsimtā daudzumu reprezentēja termini un frakcijas, no kurām nekas pienācīgi neatspoguļo neperiodisko un bezgalīgi garo decimāldaļskaitļu virkni. 

Par to, visticamāk, aizdomājās Džonss, nospriežot, ka precīzu proporciju starp diametru un apkārtmēru nav iespējams izteikt ar skaitļiem. Tomēr 1760. gados šveiciešu matemātiķis Džons Lamberts pierādīja, ka pī ir iracionāls. 

Kad pī pirmo reizi aprēķināja? 

Izskatās, ka visu laiku, kopš mēs pazīstam un pētām apļus, mēs esam apzinājušies, ka ir vajadzīgi aptuveni trīs diametri, lai izveidotu apkārtmēru, neatkarīgi no apļa lieluma. Jau senie babilonieši pirms aptuveni 4000 gadu izprata, ka aplī ievietota sešstūra perimetrs ir vienāds ar tā rādiusa reizinājumu ar seši. Rezultātā sanāk skaitlis 3,125. 

Savukārt senie ēģiptieši 1650. gadā pirms mūsu ēras radīja Rinda papirusu, kurā bija aprēķināts, ka pī vērtība ir 3,16049. 

Arhimēds no Sirakūzām arī bija labi izpētījis šo problēmu. Izmantojot daudzstūrus līdzīgi kā babilonieši, viņš arī nonāca pie līdzīga skaitļa. 

Kāpēc pī ir tik populārs? 

Pī ir konstante visiem apļiem, tā ir aksioma jeb fundamentāls princips, ko var izmantot, lai skaidrotu dažādus fenomenus un konceptus fizikā un ģeometrijā. Ar pī palīdzību iespējams analizēt un aprakstīt dabas pasauli, sākot no upju līkločiem un beidzot ar atomu uzbūvi. 

Līdz ar praktisko un matemātisko nozīmību tas ir ieguvis pamatīgu slavu arī mākslā un estētikā. Fiziķis Lerijs Šovs, piemēram, pamanīja, ka 1988. gada 14. marts ir saistīts ar pī pirmajiem trīs cipariem: 3,14. Kopš tā laika šajā datumā tiek svinēta zinātnes un matemātikas diena, ko sauc par pī dienu, kad tradicionāli tiek pasniegs apaļš deserts – pīrāgs.