Iepirkšanās 21. gadsimtā: pārmaiņas notiek, bet no tām nav jābaidās

Iepirkšanās ļauj cilvēkiem izbaudīt brīvību, izvēloties kādas preces pirkt un kādas ne. Tas arī nosaka mūsu pieredzi un veidu, kā dzīvojam. Tomēr nevar noliegt, ka tirdzniecībai ir ļoti liela ietekme uz ekonomikas un politikas jautājumiem. Šodien varam redzēt, ka ir radusies jauna pircēju grupa, kas vairāk vēlas izprast to, ko viņi pērk un kā tas varētu atspoguļot to, kam viņi tic. Tas, kā mainās pircēju vēlmes un galu galā – arī paši patērētāji, noteikti mainīs veidu, kā darbojas kapitālisms. Paredzams, ka uz labo pusi.

Šodienas pircējus vairs nevar raksturot ar to, ko rāda filmās, kad cilvēki veikalos iegādājas kalnu dažādu preču, kas tiek iekrāmētas mašīnu bagāžas nodalījumos. Piemēram, agrāk ASV bija dažādu tirdzniecības inovāciju citadele – tieši tur parādījās pirmais piedāvājumu katalogs, bez kura iepirkšanās pieredze šodien nav iedomājama.

Tagad inovāciju jomā dominē Āzija – tur papildus katalogiem pircēji var iepazīties ar piedāvājumu, veikaliem nodrošinot dažādas interaktīvas tiešraides, vai arī izsūtot piedāvājumus klientiem ar “WhatsApp” starpniecību.

Vēl viena nozīmīga nianse, kas ir mainījusies, – pircējus vairs tik ļoti neinteresē preces vērtība, bet gan tas, kā konkrētā prece varētu atspoguļot to, kam viņi tic.

Piemēram, iepirkšanās laikā tiek ņemti vērā kādi ētiskie un pat politiskie apsvērumi - pircēji var iegādāties produkciju, ko veido ražotāji, kas iepriekš publiski pauduši atbalstu klimata pārmaiņu novēršanai.

Modes jomai ir pieaugoša nozīme oglekļa pēdu atstāšanā uz mūsu planētas, un tas ir aktuāli arī pārtikas nozarē. Piemēram, “Kraft Heinz”, kas ir viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem Rietumeiropā, cenšas pilnībā mainīt savu koncepciju un kļūt par videi draudzīgu ražotāju, pamainot dažādu produktu, arī kečupa sastāvu.

Iir kļūda uzskatīt šīs tendences par vienkāršu pievēršanos labākiem tikumiem un atteikšanos no “videi kaitīgajiem ieradumiem”. Viens veids, kā kapitālisms pielāgojas sabiedrības mainīgajām vēlmēm, ir valdību regulējumi un likumi, kurus ietekmē vēlētāji. Vismaz demokrātiskajās valstīs. Tomēr arī uzņēmumu dinamiskā reakcija uz patērētāju sūtītajiem signāliem liecina par nozīmīgām pārmaiņām.

Par ko nedrīkst aizmirst - pārmaiņas ir digitālas, bet ne tādā veidā, kā sākotnēji varētu padomāt. Daudzi cilvēki raizējas par to, ka dominējošās mazumtirdzniecības platformas, piemēram, “Amazon” un “Alibaba”, kuru ietekmi pastiprina milzīgi loģistikas tīkli, faktiski iznīcinās komerciju, padarot tirdzniecības centrus neefektīvus, tādējādi laupot darbavietas.

Tomēr realitātē tehnoloģiju ietekme uz ražotājiem un patērētājiem ir labvēlīgāka, nekā varētu likties. Precīzāki un apjomīgāki dati par iepirkšanās paradumiem ir izjaukuši gadu desmitiem ierasto saikni starp masu patēriņu un vairumražošanu.

Tā vietā ir radusies daudzveidīgāka pasaule, kurā pircējs var pats izlemt - pirkt tiešsaistē vai veikalā. Iepirkties, izmantojot dažādas platformas vai atsevišķus zīmolus, un pieņemt reklāmas vai ne. Veikali nemirs, par to uztraukties nav vērts. Ražotājiem un patērētājiem būs tiešākas attiecības savā starpā, savukārt dažādi starpnieki arvien biežāk tiks izspiesti no piegādes ķēdes. Robežas starp izklaidi, komunikāciju un iepirkšanos izgaisīs.

Cilvēki kļūst arvien radošāki. Tā, piemēram, kanādiešu uzņēmējiem piederoša tehnoloģiju platforma “Shopify”, kas dod zīmoliem iespēju apiet “Amazon”, pagājušajā gadā pārdeva preces 120 miljardu dolāru vērībā, kas no 2019. gada ir pieaugums par divām reizēm.

Ķīnas e-komercijas uzņēmums “Pinduoduo”, kas sāka darbību 2015. gadā, šogad var pārspēt “Alibaba” lietotāju skaitu, daļēji ļaujot Ķīnas ciematu iedzīvotājiem apvienoties un iegādāties pārtiku tiešsaistē.

Tādi uzņēmumi kā “Nike” samazina savu atkarību no vairumtirgotājiem un pārdod savu produkciju savās tīmekļa vietnēs un pat tirdzniecības automātos. Tādi mazumtirgotāji kā “Walmart” darbojas “omni” - tiešsaistē un klātienē, tādējādi radot jaunus pakalpojumus saviem klientiem digitālajā vidē.

Pat “Amazon” Londonā ir atvērusi savu pirmo pārtikas veikalu bez kasiera ārpus ASV.

Pandēmija ir veicinājusi mazumtirdzniecību tiešsaistē, tomēr jaunajai pircēju paaudzei vēl ir jāturpina apgūt jaunas zināšanas, lai nepieļautu dažādas kļūdas. E-komercijas pārdošanas apjomi visā pasaulē pagājušajā gadā bija 4,2 triljoni dolāru, bet patērētāju tēriņi pārsnieguši 65 triljonus dolāru.

Pirms gadsimta patērētājs tika kronēts par karali, taču – tirdzniecības pilī joprojām ir nebeidzamas ejas, kuras vēl nav izpētītas.