Ieroču eksports pēdējos piecos gados pasaulē ir izlīdzinājies

Salīdzinot periodu no 2011.gada līdz 2015.gadam ar periodu no 2016.gada līdz 2020.gadam, trīs no piecām lielākajām ieroču eksportētājām - ASV, Francija un Vācija - patiesībā palielinājušas eksportu, bet globālā skatījumā to izlīdzinājis eksporta kritums no Ķīnas un Krievijas.

Lai gan ieroču eksports saglabājies augstākajā līmenī kopš Aukstā kara, šī ir pirmā reize kopš piecgades perioda no 2001.gada līdz 2005.gadam, kad ieroču eksports nav palielinājies.

"Pieprasījums saglabājies augsts, bet tas nav pieaudzis," ziņu aģentūrai AFP noradīja viens no SIPRI ekspertiem Saimons Vaismens.

Viņš norādīja, ka situācijas salīdzināšana pa gadiem ir mazāk informatīva, jo var ietvert lielus darījumus, piemēram, zemūdeņu un iznīcinātāju pārdošanu. Tas izraisa eksporta kāpumus un kritumus, kas nav politikas izmaiņu rezultāts.

Savienotās Valstis, kas ir pasaulē lielākās ieroču eksportētājas, pieredzējušas eksporta pieaugumu no 32% līdz 37%.

Līdz ar to vēl vairāk pieaugusi plaisa starp ASV un otro lielāko ieroču eksportētāju Krieviju, kuras eksports sarucis par 22%, kas lielā mērā skaidrojams ar eksporta samazināšanos uz Indiju. Taču Krievija joprojām veido piekto daļu no ieroču eksporta pasaulē.

Francijas eksports pieaudzis par 44%, līdz ar to Francija veido 8,2% no globālā eksporta.

Vācijas ieroču eksports pieaudzis par 21%, bet Ķīnas samazinājies par 7,8%, līdz ar to abas valstis veido attiecīgi 5,5% un 5,2% no globālā eksporta.

Vērojamas izmaiņas arī ieroču saņēmēju vidū. Sevišķi pieaudzis pieprasījums Tuvajos Austrumos.

Salīdzinot periodu no 2011.gada līdz 2015.gadam ar periodu no 2016.gada līdz 2020.gadam, Tuvajos Austrumos pieprasījums palielinājies par 25%.

Pēdējā piecgadē lielākā ieroču importētāja bijusi Saūda Arābija, saņemot 11% no ieroču importa. 79% no šiem ieročiem Saūda Arābija importēja no ASV, tostarp iegādājoties 91 kaujas lidmašīnu.

Tikmēr Indija, kas ir otrā lielākā ieroču importētāja, samazināja importu par 33%, kas lielākoties skaidrojams ar sarežģītajām iepirkumu procedūrām un mēģinājumiem mazināt atkarību no Krievijas, norādījuši ziņojuma autori.

Taču Vaismens uzsvēra, ka ieroču importa samazināšanās nebūt nenozīmē, ka samazinājusies arī valsts apetīte.

Dažos gadījumos runa vienkārši ir par ierobežotu budžetu vai cikliskumu, proti, ja ieroču sistēmas jau nesen ir atjaunotas, tās pāris gadus nebūs jāmodernizē.

Vēl viena tendence, kas novērojama, ir valstu centieni aizstāt importu ar pašmāju ražojumiem.

2020.gadā reti kura sabiedrības joma izbēga no jaunā koronavīrusa pandēmijas ietekmes. Taču bažas, ka pandēmija ietekmēs ieroču piegādes ķēdes, nav piepildījušās, norādīja Vaismens, bet piebilda, ka vēl ir pāragri izdarīt drošus secinājumus.

Ilgtermiņā Covid-19, visticamāk, novedīs pie valstu budžetu pārskatīšanas un militārajām vajadzībām būs jāsacenšas ar citiem izdevumiem.

"Bet no otras puses, tas jāsabalansē ar uzskatu par draudiem un spriedzi," sacīja Vaismens.

Daudzās pasaules daļās, tostarp Eiropā ir skaidri jūtams, ka pasaule nekļūst drošāka, viņš piebilda.

Viņaprāt, kompromiss varētu būt pārorientēšanā atkal uz importu, atsakoties no dārgā ieroču ražošanas procesa. Tādā gadījumā atkal būs novērojams ieroču eksporta pieaugums.