Valzirgs iesnaužas uz aisberga Arktikā, bet pamostas Īrijā

Varbūt nedaudz samulsušo dzīvnieku Valentijas salas pludmalē pamanīja piecus gadus vecā Mireanna pastaigā ar savu tēvu Alanu Houlihanu, vēstīts Īrijas ziņu izdevumā “IrishCentral”. 

“Sākumā es nodomāju, ka tas ir ronis, bet pēc tam pamanīju tā ilkņus. Viņš tā kā uzlēca uz akmens. Viņš bija masīvs. Buļļa vai govs izmērā. Viņš bija liels, ļoti liels,” stāstīja Houlihans. 

Lielākā daļa valzirgu (Odobenus rosmarus) dzīvo ziemeļu polārā loka tuvumā, kur tie seklos ūdeņos medī gliemenes, bet uz aisbergiem kāpj, lai atvilktu elpu, iepriekš rakstīts zinātnes izdevumā “Live Science”. 

Lielie radījumi reti kad sastopami Īrijas piekrastē. Pirmo reizi valzirgs tur tika novērots 1897. gadā, tomēr līdz 20. gadsimta 80. gadiem tie tur nebija redzēti. Kopš tā laika tur novēroti aptuveni 10 valzirgi.

Exhausted Arctic walrus spotted on Valentia Island #Kerry today far,far from home. Rare but not unusual sight by all accounts - first official walrus sighting here on the Shannon in 1897. (Footage thanks to Seánie Murphy/Valentia) @RTEnews pic.twitter.com/yrdQR1Ibam

— JennïeØSullivân (@OSullivanJennie) March 14, 2021

Valentijas salā nonākušais valzirgs, ņemot vērā tā ilkņu un ķermeņa izmēru, ir diezgan jauns. Pieaugušam valzirgam ilkņi var izaugt metru gari, savukārt šā valzirga ilkņi ir aptuveni 30 centimetru gari. Valzirga ķermeņa garums no deguna līdz astei ir aptuveni divi metri. 

Kā jaunais valzirgs nonāca Valentijas salā? Visticamāk, tas aizmiga uz aisberga, kas pēc tam aizpeldēja pārāk tālu, lai valzirgs varētu tikt atpakaļ. 

“Pastāv iespēja, ka tas tur nonāca, pārvietojoties no salas uz salu, tomēr tas ir maz ticams scenārijs. Es teiktu, ka tas uz aisberga pavadīja ilgu laiku un tagad noteikti ir pārguris un izsalcis. Jācer, ka viņš pratīs atrast ēdienu un atradīs ceļu atpakaļ uz mājām,” izdevumam “The Independent” stāstīja jūras biologs Kevins Flanerijs. 

Houlihans arī stāstīja, ka miegainais valzirgs viņiem spēja parādīt “labu izrādi”.  

“Tas bija brīnumaini. Viņš sēdēja uz akmens, it kā pozējot. Vienā brīdī viņš pacēla pleznu, kas izskatījās pēc sveiciena mums,” teica Houlihans.