Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Starptautiskajā kosmosa stacijā atrasti zinātnei sveši mikrobi (9)

Starptautiskā kosmosa stacija
Starptautiskā kosmosa stacija Foto: Unsplash

Baktēriju un sēņu pasaule mums visapkārt aug nemitīgi – pat tādā vidē, kur valda mikrogravitācija, piemēram Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS). 

ASV un Indijas pētnieki, strādājot kopā ar NASA, Starptautiskajā kosmosa stacijā dažādās vietās atklāja četrus baktēriju veidus; trīs no tiem ir zinātniekiem pilnīgi sveši. 

Trīs no četriem baktēriju veidiem tika izolēti 2015. un 2016. gadā. Viens no tiem atradās uz SKS augšas paneļa, otrs tika atrasts stacijas kupolā, bet trešais atradās uz pusdienu galda virsmas; Ceturto baktēriju veidu zinātnieki atklāja filtrā, kas atpakaļ uz Zemes tika nogādāts 2011. gadā. 

Visi četri baktēriju veidi pieder baktēriju grupai, kas atrodamas augsnē un saldūdenī. Tās piedalās slāpekļa fiksācijā, augu augšanā, kā arī var palīdzēt augiem cīnīties pret patogēniem. Kopumā – tās ir labas baktērijas, kas ir nepieciešamas, ja tiek audzēti augi. 

Varētu brīnīties par to, ko šādas augsnes baktērijas dara kosmosa stacijā, tomēr izbrīnam nav vietas, proti, astronauti jau sen kosmosa stacijā audzē nelielu daudzumu pārtikas. 

Filtrā atrastās baktērijas tika identificētas kā “methylorubrum rhodesianum”, bet pārējie trīs baktēriju veidi tika izpētīti, un zinātnieki secināja, ka tie visi pieder vienai, iepriekš nezināmai baktēriju sugai. Sekojoši tās tika nodēvētas par “IF7SW-B2T”, “IIF1SW-B5” un “IIF4SW-B5”. 

“Lai audzētu augus tik ekstrēmās vietās, kur ir minimāli resursi, jaunu mikrobu izolācija, kas palīdz augu augšanai nelabvēlīgos apstākļos, ir ļoti svarīga,” stāstīja pētnieki. 

Ņemot vērā, ka šie mikrobi var izdzīvot skarbos apstākļos, zinātnieki veica to ģenētisko analīzi, lai atrastu gēnus, kas palīdz auga augšanai. 

Vienā no baktēriju celmiem (IF7SW-B2T) viņi atklāja daudzsološus gēnus, kas ir iesaistīti augu augšanā; to skaitā bija enzīms, kas ir būtisks citokinīnam, kas savukārt veicina šūnu dalīšanos saknēs un jaunajos dzinumos. 

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Frontiers in Microbiology”.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu