Džosera pakāpienveida piramīda Sakārā celta pirms aptuveni 4700 gadu un ir pirmā piramīda Ēģiptē.
"Muļķu" durvis, sarežģīti tuneļu tīkli un kambaris šahtas dzīlēs - Džosera piramīdas stāsts (3)
Džosers – nereti saukts arī par Džeseru, bija Senās Ēģiptes faraons, kas valdīja 3. dinastijas laikā ap 2670. gadu pirms mūsu ēras. Piramīdas plānošanu uzticēja Imhotepam III, kurš vēlākajos laikos par savu veikumu tika padarīts par dievību.
2020. gada filmā “Atšifrējot Sakāru” (Decoding Saqqara), kas skatāma LMT Viedtelevīzijā, krāšņi parādīts arheologu smagais un bieži vien nepateicīgais darbs, pētot Sakāras arheoloģisko mantojumu, kuru vidū ir arī Džosera pakāpienveida piramīda.
FILMAS "ATŠIFRĒJOT SAKĀRU" KACEKLIS
Sākotnēji tā tika iecerēta kā mastaba – konstrukcija ar plakanu jumtu un slīpām malām – bet pēc virknes izmaiņu izvērtās par 60 metru augstu piramīdu ar sešiem slāņiem, kas uzbūvēti viens uz otra. Piramīda būvēta, izmantojot 330 400 kubikmetru akmens un māla. Savukārt tuneļi zem piramīdas veido 5,5 kilometrus garu labirintu.
Ēku komplekss
Piramīda atrodas 15 hektārus plaša kompleksa centrā. Šo kompleksu ieskauj kaļķakmens mūris, kurā ir 13 viltus ieejas, kā arī kolonnām rotātā īstā ieeja mūra dienvidaustrumu pusē.
Savukārt templis un faraona statuja atrodas uz ziemeļiem no piramīdas. Statuju ieskauj neliela akmens struktūra, kas zināma kā serdabs. Tai ir atveres, pa kurām veras statujas acis. Uz dienvidiem no piramīdas atrodas lielais laukums ar altāri un akmeņiem, kas apzīmē tā robežas.
Kompleksā izveidotas arī vairākas “muļķu” ēkas, to skaitā arī virkne kapelu dienvidaustrumu pusē, kā arī paviljoni piramīdas austrumu pusē. Šīs struktūras bija paredzētas rituāliem mērķiem, un izskatās, ka tās daļēji bija aprakuši paši būvnieki.
Kompleksa dienvidu pusē ir mīklainās “dienvidu kapenes” ar kapelu. Tās satur virkni tuneļu, kas atdarina zem pašas piramīdas esošo tuneļu sistēmu. Kas apglabāts šajās kapenēs, nav zināms.
Faraona apbedījuma kambaris
Zem pakāpienveida piramīdas ir plašs tuneļu un telpu tīkls, kura centrā atrodas 28 metrus dziļa šahta. Tās dibenā atrodas faraona Džosera kapenes. Pēdējie saglabāšanas darbi valdnieka apbedījuma kambarī atklājuši faraona granīta sarkofāga fragmentus ar joprojām salasāmiem hieroglifiem.
Velve sākotnēji bijusi izdekorēta ar kaļķakmens blokiem, kuros bija iegravēta piecstaru zvaigzne, radot zvaigznēm pilnus griestus. Tiesa, nezināmu iemeslu pēc šīs dekorācijas aizvāca paši kapeņu būvnieki, kambari padarot vienkāršāku.
Tuneļi un pazemes “pils”
Piramīdas dzīlēs ved divas ejas, kas sazarojas trīs virzienos. Tās savukārt satur trīs galerijas, īpašu tuneli, kur atstāt ziedojumus, kā arī nepabeigtu kambari, kas, iespējams, kalpoja par tādu kā pazemes “pili”.
Uz trīs viltus durvīm izveidotas stēlas, kurās valdnieks atainots dažādos rituālos. Kambaris ir izdekorēts ar tūkstošiem zilu fajansa flīžu, imitējot niedru paklājus, kas atrodami faraona īstajā pilī Memfisā.
Vēl viens tunelis, kas sākas piramīdas austrumu pusē, satur 40 tūkstošus akmens trauku, kas, visticamāk, piederējuši valdnieka senčiem. Atrasti tika arī sarkofāgi un cilvēku atliekas.
Piramīdu atklāj apmeklētājiem
Pēc tam, kad piramīda bija teju uz sabrukšanas robežas, pētnieki ķērās klāt tās glābšanai. 14 gadu laikā tika paveikts viss, lai 2020. gadā piramīdu varētu atvērt apmeklētājiem.
Ēģiptes valdība par piramīdas slēgšanu paziņoja 2006. gadā. Tad sākās restaurācija, kas tika nedaudz iepauzēta 2011. gadā, tomēr ātri vien atsākās. Jāpiezīmē, ka renovācijas sākumā pētījumus piramīdā veica arī Latvijas zinātnieki.
FOTO: DŽOSERA PIRAMĪDA
Lai arī piramīda pirms 15 gadiem bija atvērta, tomēr faraona Džosera kambaris patiesībā nebija atvērts kopš 1930. gadiem. Tagad arī tas ir restaurēts un atvērts apmeklētājiem.
Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".