Jaunā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka triljoniem zibens spērienu uz Zemes reiz varēja aktivizēt fosforu, kas bija vajadzīgs, lai uz mūsu planētas rastos dzīvība.
Dzīvība uz Zemes, iespējams, radās iespaidīgas zibeņošanas dēļ (5)
“Šis pētījums mums palīdz saprast, kā uz Zemes varētu būt radusies dzīvība un kā tā varētu rasties uz citām Zemei līdzīgām planētām,” ziņoja pētījuma galvenais autors Bendžamins Hess.
Dzīvības pamatā esošajām sastāvdaļām – RNS, DNS un citām biomolekulām – ir nepieciešami dažādi elementi. Fosfors ir viens no svarīgākajiem. Tomēr pirms vairākiem miljardiem gadu, laikā, kad, pēc zinātnieku domām, parādījās pirmā dzīvība, fosfors bija ierobežots un teju nepieejams, jo atradās minerālu ieslēgumos zemes garozā.
Iepriekš zinātniekiem bija hipotēze, ka pietiekamu daudzumu fosfora, lai uz Zemes varētu rasties dzīvība, tur nogādāja meteorīti. Ir zināms, ka dzelzs un niķeļa meteorīti satur lielu koncentrāciju fosfora minerālu, rakstīts izdevumā "UPI".
Tagad pētnieki noskaidrojuši, ka meteorītu triecieni pirms 3,5 līdz 4,5 miljardiem gadu bija relatīvi reta parādība. Šajā periodā uz Zemes parādījās dzīvība. Izpētot potenciālās fosfora pēdas Zemes garozā, zinātnieki noskaidroja, ka meteorītos atrodamais fosfora minerāls ir atrodams arī sīkos stikla gabalos jeb fulgurītos - iežu daļiņu sakusumos, kurus radījuši zibens spērieni. Katrs zibens spēriens Zemes garozā esošo fosforu no nešķīstoša varēja pārvērst šķīstošā.
Izmantojot datormodeļus, lai simulētu, cik bieži bija zibens spērieni uz Zemes pirms miljardiem gadu, zinātnieki noskaidroja, ka zibens Zemē katru gadu iespēra no 1 līdz 5 miljardiem reižu. Mūsdienās zibens spērienu ir krietni mazāk – aptuveni 560 miljoni reižu gadā.
Kā stāsta pētījuma autori, zibens spērienu biežums miljoniem gadu laikā bija stabilāks par meteorītu krišanas biežums.
“Tas padara zibens spērienus par nozīmīgu ceļa posmu pretī dzīvībai,” piebilda Hess.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā "Nature Communications".