Pludmales sezonas bieds — nagu sēnīte. Problēma, kura nav jaslēpj, bet jāārstē

Ādas, matu un nagu sēnīšu infekcijas ir biežākais infekcijas veids cilvēka organismā. Slimība var attīstīties kā jau iepriekš bojātā nagā, tā arī veselā. Viena no plašāk sastopamajām sēnīšu infekcijām ir onihomikoze, kas var skart vienu vai vairākus kāju un roku nagus. Infekcija var attīstīties naga matricē, gultnē vai plātnītē, skarot vienu, vairākus vai pat visus kāju un roku nagus. Turklāt kāju nagu bojājumi ir četras reizes biežāk izplatīti nekā roku nagu sēnīšu slimības.

Raksturīgi, ka onihomikoze biežāk ir vīriešiem nekā sievietēm, kamēr Candida izraisītās infekcijas biežāk novēro sievietēm. Citas klīniski nozīmīgas sēnīšu sugas ir Trichophyton mentagrophytes un Microsporum canis. Interesanti, ka daži slimības izraisītāji kļuvuši aktuāli cilvēku karadarbības rezultātā. Piemēram, sarkanais trihofitons (Trichophyton rubrum) ir atrodams Dienvidaustrumāzijas valstīs. Kamēr tas ir uz pēdu ādas, bez apaviem sēnīte nerada nekādas problēmas, bet, nonākot slēgtā vidē, tās bioloģiskā daba ievērojami mainās. Līdz T.rubrum nokļūšanai Eiropā onihomikoze bija reta slimība, bet līdz ar cilvēku migrāciju kolonizāciju, pasaules karu, ceļojumu u.c, ietekmē mikroorganisms izplatījās arī Eiropā.

Problēma pasaulē kopumā ir ar tendenci pasliktināties. Statistika rāda, ka onihomikoze skar 4,3% Eiropas un Ziemeļamerikas iedzīvotāju. 2020. gada augustā Latvijā tika veikts pētījums* par nagu sēnītes ārstēšanu un medikamentu izvēli. Analizējot iegūtos datus, tika atklāts, ka

20% respondentu neārstē šo infekciju, jo uzskata, ka tas nav nekas nopietns.

56% pētījuma dalībnieku uzskata, ka nagu sēnītes dēļ ir neērti rādīt citiem sēnītes skartos nagus, bet 44% cilvēki kautrējas runāt par šo delikāto problēmu.

Kādas pazīmes var liecināt par nagu infekciju

Normāls, vesels nags dabiski spēj pretoties ārējās vides ietekmei, tostarp arī sēnīšu infekcijas iekļūšanai naga struktūrā. Ja kāda iemesla dēļ mazinās organisma imunoloģiskās spējas, arī nags zaudē pretošanās spējas un pieaug risks inficēties ar sēnīti.

Slēgta tipa apavi un svīšana komplektā ar nepietiekamu higiēnu var rezultēties ādas iekaisumā pirkstu starpās. Laikus ārstējot, problēmu var apturēt, bet, neko nedarot lietas labā, pirksti kādu laiku niez, tad uz ilgu laiku var iestāties maldinošs miers, kura laikā sēnīte “okupē” pēdu. Pēc laika ādas bojājumus nomaina nagu bojājumi.

Sēnīšu infekcija bojā audu struktūru, radot ādas un nagu sīku drupšanu un lobīšanos. Infekcija izplatās, šādai sīkai daļiņai pieķeroties pie cita cilvēka veselas ādas un nonākot labvēlīgos apstākļos.

Pazīmes, kas var liecināt par nevēlamās infekcijas klātbūtni:

• Naga krāsas izmaiņas, nags zaudē spīdumu, balti plankumi, parādās dzeltenīgi brūna krāsa;
• Virsmas izmaiņas – nelīdzena virsma, raupja;
• Zemnaga sabiezējums, īpaši naga brīvās malas daļā, vēlāk naga drupšana;
• Oniholīze jeb naga atdalīšanās no gultnes, kas sākas naga brīvajā malā un pakāpeniski virzās uz sakni, veidojot starp nagu un naga gultni spraugu.

Pēc laika simptomus var pavadīt sāpes un diskomforts.

Saslimšanas iemesli

Faktori, kas var veicināt nagu sēnīšu infekciju, ir iedalāmi trīs kategorijās:

1. Pacienta faktori – pieaugošs vecums, dzimums, veselības problēmas, nespēja nodrošināt pēdu higiēnu, ģenētiskie faktori, ģimenes anamnēze, smēķēšana;
2. Sistēmiskie faktori – imūndeficīti, cukura diabēts, perifēro asinsvadu slimības, imunitāti nomācošu medikamentu lietošana, peldbaseina apmeklēšana, slēgtu apavu valkāšana, sportošana, biežas nagu traumas;
3. Citi faktori – pavadoša sēnīšu infekcija, ādas slimības.

Cieši apavi, smaguma krišana uz kāju pirkstiem, alpīnisms, skvošs, teniss ir galvenie veicinošie faktori nagu sēnīšu bojājumam.

Vīriešiem pēdu ādas un nagu sēnīšu slimības sastopamas biežāk nekā sievietēm, viens no skaidrojumiem – vīrieši biežāk nodarbojas ar nagus traumējošiem sporta veidiem – futbolu, basketbolu.

Pētījumi norāda uz iespējamo ģenētisko pamatu nagu sēnīšu slimību gadījumā. Vairāku pētījumu rezultāti liecina par biežākā nagu infekcijas izraisītāja iespējamo autosomāli dominanto pārmantošanas tipu bērniem, kuru ģimenē kaut vienam no vecākiem ir onihomikoze.

Kur var “salasīt” sēnīti

Labvēlīga vide sēnīšu infekcijas izplatībai ir publiskie baseini un pirtis. Siltās un mitrās telpas – ģērbtuves un dušas – ir galvenās vietas, kur klientu apgrozījums un kontakts ar grīdu ir visai liels. Ne velti padomju laikos visi peldbaseinu apmeklētāji tika pakļauti pūcīgas medmāsas “feiskontrolei”, kuras skenējošais skatiens galvenokārt koncentrējās uz pēdu ādas un nagu veselības stāvokli. Mūsdienās, apmeklējot publisko baseinu vai pirti, katrs pats ir atbildīgs par savu veselības stāvokli un drošības pasākumu ievērošanu.

Sākoties mākslīgo nagu modei, arī šis trends kļuva par ievērojamu faktoru nevēlamās infekcijas izplatībai.

Dermatologi brīdina, ka mūsdienās joprojām saglabājās risks iegūt infekciju, izmantojot nelegālos manikīra un pedikīra pakalpojumu sniedzējus mājas apstākļos.

Neievērojot stingrās prasības instrumentu dezinfekcijai, iespējams pakļaut sevi ne vien nagu sēnīšu infekcijas riskam, bet arī HIV un hepatītam.

Ieteikumi, kas palīdzēs izvairīties no sēnīšu infekcijām

Lai izvairītos no inficēšanās ar onihomikozi, ir noteikti jāievēro un jāveic profilaktiskie pasākumi. Nepabeigta un patvaļīgi pārtraukta pēdu vai nagu ārstēšana veicina sēnīšu rezistences attīstību gan pašam cilvēkam, gan iedzīvotājiem kopumā.

• Nekad nevelciet svešus apavus, istabas čības, apģērbu utt.;
• Ievērojiet personisko higiēnu;
• Rūpējieties par sava apģērba un apavu tīrību;
• Izvēlieties apavus, kas ir piemēroti plānotajām aktivitātēm un laikapstākļiem;
• Ja pastiprināti svīst ķermenis un pēdas, dodieties pie ārsta, lai atklātu iemeslu, kāpēc tā notiek. Lai mazinātu svīšanu, lietojiet antiperspirantus un dezodorantus;
• Publiskās ģērbtuvēs, pirtīs, baseinos valkājiet kurpes/čības,pēc mazgāšanas rūpīgi nosusiniet kājas, ievērojiet personisko higiēnu;
• Regulāri mainiet gultas veļu;
• Izvairieties no kontakta ar klaiņojošiem dzīvniekiem;
• Rūpējieties par ādas aizsargspēju;
• Valkājiet brīvu apģērbu, kokvilnas apakšveļu;
• Izvairieties no sintētisko zeķu un zeķbikšu nēsāšanas karstā laikā;
• Ievērojiet īpašu piesardzību, kontaktējoties ar cilvēku, kas slimo ar kādu sēnīšu infekciju.

Un, protams, rūpējieties par savu veselību un noteikti ārstējiet hroniskās slimības, jo visbiežāk sēnīšu infekcijas organismā attīstās, ja ir novājināta imūnsistēma. Tāpēc svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu un sabalansētu uzturu.

Ar kādiem līdzekļiem uzveikt nagu sēnīti

Problēmas risināšanai daudzi meklē glābiņu tautas medicīnā. Diemžēl šādas ārstniecības metodes parasti ne vien nesniedz cerēto rezultātu, bet pat var pasliktināt saslimšanu. Tam, ka bioprodukti un ekoprodukti spētu uzveikt sēnīšu infekcijas, pierādījumu nav, tādēļ aizdomu gadījumā par sēnīšu infekciju visprātīgākais lēmums būs pēc iespējas ātrāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu. 

Ārsti zina, ka, piemēram, jau pieminētās onihomikozes pazīmes var līdzināties vairākām citām nagu slimībām, kas ne vienmēr ir saistītas ar sēnīšu infekciju, tāpēc pirms ārstēšanas sākšanas ir obligāti nepieciešams laboratorisks apstiprinājums. 

Šādos gadījumos parasti tiek veikti divi vienkārši izmeklējumi – mikroskopija un uzsējums. Pirmais izmeklējums apstiprina vai izslēdz sēnīšu infekciju, otrs norāda, kādas sugas sēnīte ir ieperinājusies nagā. Šī informācija ir pietiekama veiksmīgai ārstēšanas gaitai.

Problēmu savlaicīgi konstatējot un sākot ārstēšanu, to nereti var atrisināt pavisam vienkāršā veidā – izmantojot lokālos pretsēņu līdzekļus. 

Pretsēnīšu preparātu piedāvājums aptiekās ir plašs – no krēmiem un pilieniem līdz pat ārstnieciskajai nagu lakai. 

Ir preparāti, kas satur dabiskas vielas, piemēram, tējas koka eļļu, priedes eļļu, salvijas, struteņu, kumelīšu ekstraktus, glicerīnu. Savukārt preparāti, kas satur ķīmiskas vielas, var būt gan bezrecepšu, piemēram, klotrimazols, ciklopiroks, naftifīna hidrohlorīds un citi, kurus var lietot pēc farmaceita konsultācijas, ievērojot lietošanas noteikumus un ilgumu, gan arī recepšu medikamenti, ko ārsts izraksta pēc konsultācijas un laboratoriskiem izmeklējumiem.

Kaut gan mūsdienās ir plaši pieejami dažādi bezrecepšu medikamenti sēnīšu infekcijas apkarošanai, speciālisti tos nerekomendē lietot uz savu galvu. Pirms ķerties pie “pašārstēšanās”, noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu dermatologu, lai izvēlētos individuāli piemērotāko terapiju, kas palīdzēs uzveikt pludmales sezonas nevēlamo pavadoni nagu sēnīti.

*SIA «RAIT Custom Research Baltic» pētījums pēc SIA Livorno Pharma pasūtījuma.

Raksts tapis sadarbībā ar "SIA Livorno Pharma".