Krievu zinātnieki Baikāla dzīlēs nolaiduši teleskopu. Kāpēc? (9)

Teleskops “Baikal-GVD” ir radīts, lai meklētu neitrīno (itāļu: neutrino — 'neitroniņš') elementārdaļiņas, kas ir daļiņas bez elektriskā lādiņa un teju bez masas. Neitrīno atrodas teju visur, tomēr tik vāji iedarbojas uz matēriju vai mijiedarbojas ar apkārtējiem spēkiem, ka tās ir ārkārtīgi grūti novērot. 

Tieši tāpēc zinātnieki šīs daļiņas plāno novērot Baikāla dzīlēs, kas ir dziļākais un vecākais ezers pasaulē – aptuveni 1700 metru dziļš. Neitrīno detektori parasti tiek būvēti pazemē, lai tiem netraucētu kosmiskie stari un citi traucēkļi. Tīrs saldūdens un biezs ledus slānis Baikāla dzīles padara par ideālu vietu, lai meklētu neitrīno, vēstīja ziņu aģentūra “AFP”. 

Neitrīno detektoru zinātnieki nolaida 13. martā, 4 kilometrus uz dienvidiem no krasta. Ierīce sastāv no stieplēm, stikla sfēras un nerūsējošā tērauda un tagad atrodas 1310 metru dziļumā. 

Stikla sfēra satur tā saucamās fotorezistoru lampas, kas spēj uztvert noteikta veida starojumu, kas rodas, kad neitrīno šķērso mediju, kas šajā gadījumā ir ezera ūdens, lielākā ātrumā, nekā šo mediju šķērso parastā gaisma. Šo starojumu sauc par Čerenkova starojumu. 

Pētnieki neitrīno Baikālā meklē jau kopš 2003. gada, tomēr jaunais teleskops pagaidām ir lielākais instruments, kas nolaists ezera dzīlēs. Tas gan ir uz pusi mazāks par pasaulē lielāko neitrīno detektoru Dienvidpolā, kas ik dienu Zemes atmosfērā uztver aptuveni 275 neitrīno daļiņas.