LGBTQ tiesības vairs nav “atceļamas”

Socioloģiskie dati par to vākti jau gandrīz dekādi, un nekādu negatīvu tendenču sabiedrības attieksmē ne pret gejiem un lesbietēm, ne pret viņu attiecībām nav. Saskaņā ar SKDS 2021. gada februārī veikto sabiedriskās domas aptauju Dzīvesbiedru likumā nostiprinātas tiesības arī viendzimuma pāriem atbalsta 44% aptaujāto. Savukārt, skaidrojot savu attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem, 75% aptaujāto to raksturo kā neitrālu vai pieņemošu. Nepētot atbildes uz plašākiem un iekļaujošākiem jautājumiem, lielā bilde jau ir pietiekami skaidra. Tad kāpēc jāpiedzīvo tik skarbi uzbrukumi kaut mazākam LGBTQ cilvēku atspoguļojam televīzijā, reklāmā, mākslā vai jebkur citur publiskā vidē?

LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka” ar sabiedrības izpratnes veidošanu un informētības veicināšanu par LGBTQ jautājumiem strādājusi nu jau 15 gadus. Izpratne par to, ka nevienam nav vienkārši jāsadzīvo ar šķēršļiem parādīties publiskā telpā, veidojas lēnām. Taču jaunieši par šo jau runā daudz brīvāk un tas dod cerību, ka mēs kā sabiedrība patiešām esam ceļā uz iekļaujošu vidi. Šobrīd mums visiem ir svarīgi iestāties pret bulingu un parādīt, ka patiesībā mēs kā sabiedrība esam labāki par to, kā mūs mālē tās balsis tiešsaistē, kas naidīgi vēršas pret dziedātāju un visu televīzijas kanālu viena skūpsta dēļ. 

Lai veicinātu izpratni sabiedrībā un mazinātu stereotipus par LGBTQ kopienu, “Mozaīka” radījusi arī seriālu "Kas ir LGBTQ kopiena?", kur Mirdza un Matilda stāsta vienkārši par svarīgo. Kāpēc tas bija vajadzīgs tieši šobrīd? Jo

Latvijas publiskajā telpā trūkst vienkāršas, faktos balstītas informācijas, kas kaut vai ar humoru kliedētu viltus ziņu miglu par seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes jautājumiem.

Pēdējie 12 mēneši ir ievērojami attīstījuši mūsu tiešsaistes dzīvi, devuši papildu varu sociālajiem tīkliem, influenceriem un arvien jauniem saziņas veidiem. Cilvēki efektīvāk var sasaukt opozīcijas protestu autoritārā valstī, pacelt kāda jautājuma aktualitāti neredzētā ātrumā vai zibenīgi izplatīt kādas svarīgas (vai nesvarīgas) ziņas. Taču vienlaikus ar to, ka tiešsaiste atvieglojusi mūsu dzīvi krīzē, padarot iespējamu kontaktēšanos ar cilvēkiem, tā arī devusi daudz skaļāku balsi bulingam un radījusi atbalss efektu, kas vēršanos pret LGBTQ cilvēkiem un viņu atbalstītājiem palielina nesamērīgās proporcijās. Taču tās negācijas, ko mēs šobrīd piedzīvojam, var būt tikai greizs naida atspulgs, kas palikts zem palielināmā stikla. 

Pirms pāris gadiem “Mozaīka” kopā ar alus darītavu “Labietis” saražoja nelielu daudzumu ekskluzīva “Baltijas Praida” alus, toreiz saujiņa pret LGBTQ cilvēkiem noskaņotu sabiedrības locekļu nozvērējās “Labieti” nekad vairs nedzert. Ar to tas arī beidzās. Vasarā Vērmanes dārzā pēc “Labieša” stāvēja tik gara rinda kā Padomju Savienībā pēc desām.

Pavisam nesen un ar citiem uzņēmumiem gan notikumi ritēja citādi. Kosmētikas ražošanas uzņēmums “Madara” šī gada sākumā nāca klajā ar reklāmu, kurā bija redzams androgīns modelis – jauneklis ar bālu sejas ādu un lauka puķēm garajos matos. Diezgan saskanīgi ar “Madaras” atturīgo, dabisko ziemeļu tēlu. Nav skaidrs, vai tas bija modeļa izskats vai pats fakts, ka vīrietis varētu lietot kādus kosmētiskos līdzekļus, bet šī reklāma izraisīja negaidītu viļņošanos. Aicinājumi nepirkt “Madaras” produkciju tika pārsūtīti e-pasta vēstulēs un klejoja visos sociālajos tīklos. Troksnis bija liels, bet “Madaras” akciju vērtība tajā laikā tikai cēlās. Neapgalvoju, ka tas būtu noticis šo notikumu ietekmē, taču skaidrs, ka, neskatoties uz ažiotāžu, uzņēmuma veiksmi tas negatīvi neiespaidoja. Ko tas iespaidoja? Cilvēkus! LGBTQ kopienas pārstāvjus, viņu draugus un ģimenes locekļus, kas šos uzbrukumus tiešsaistē lasīja. Faktiski tie bija vienīgie, kam reklāmas kritiķi patiešām uzbruka.

Un tad, protams, Samantas Tīnas Latvijas Eirovīzijas dziesma “The Moon Is Rising”. Sašutums par aptuveni 1,5 sekundes ilgo viendzimuma skūpstu dziesmas videoklipā bija tik liels, ka izskanēja pat aicinājumi “izstāties” no Eirovīzijas. Bet vai visa šī pārspīlētā reakcija un ar nebeidzamām pārpublicēšanām radītais troksnis patiesībā nenāk no ļoti mazas sabiedrības daļas? Patiesībā taču sabiedrības vairākums ir skatījies MTV, jau kopš Latvijā ienāca ārvalstu televīzijas un ir redzējis daudz pikantākus skatus kaut vai klasisko 80-to gadu rokeru videoklipos, ko par labiem atzīst katrs sevi cienošs vīrs, kas pie auto stūres klausās Frediju Merkūriju un grupu “Queen” (latviski - “Karaliene”). Patiesībā Samantas Tīnas dziesmas popularitāte tikai aug, dažu dienu laikā vietnē YouTube to noskatījušies vairāk nekā divsimt tūkstoši cilvēku, un pozitīvo reakciju skaits krietni pārsniedz negatīvās.

Sabiedrības vairākums skatās “Mīlas viesuli”, kur ir notikušas viendzimuma kāzas. Sabiedrības vairākums neiebilst pāru dažādībai “Pirmajā randiņā”. Sabiedrības vairākums, visdrīzāk, skatīsies Samantas Tīnas video un īpaši nedomās par skūpstā iesaistīto cilvēku dzimumu. Nepauzēs video un nemēģinās to atšifrēt. Šos jautājumus par “jūtīgiem” un “sabiedrību šķeļošiem” padara tikai un vienīgi troksnis, ar ko tie tiek šķietami apkaroti. Šķietami tāpēc, ka nevar apkarot cilvēku identitāti un seksualitāti. Nevar apkarot pašus cilvēkus.

LGBTQ cilvēki eksistē mums līdzās, tie ir arī mūsu draugi, ģimenes locekļi, kolēģi.

Visdrīzāk, tas ir arī kāds cilvēks, ko regulāri satiekat un kurš jums patīk. Iespējams, tas ir pat kāds tuvs cilvēks, kuru mīlat. Pieņemt to, ka LGBTQ ir mūsu starpā, patiesībā neko daudz no sabiedrības neprasa, jo lielākā daļa no mums jau dzīvo realitātē.