Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs līdz šim ir izanalizējis vīrusa genomu vairāk nekā diviem tūkstošiem saslimušo, to skaitā arī tiem, kuri sasirguši pēc vakcinācijas, zino LTV „Panorāma”. Pētījumu centra Zinātniskās padomes vadītājs Jānis Kloviņš atklāj, ka vismaz vienam no šiem saslimušajiem izdevies atrast vīrusa mutāciju, kas ļauj vīrusam izvairīties no vakcīnu efekta.
Latvijā fiksēts pirmais gadījums, kad vakcīna nav iedarbojusies vīrusa mutācijas dēļ (49)
"Ja šis cilvēks būtu inficējies ar parastu vīrusa variantu, viņš nebūtu saslimis, vismaz ne tik smagi. Šajā gadījumā diemžēl tas notika", LTV norāda Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes vadītājs Jānis Kloviņš.
Konkrētā mutācija atrasta četros paraugos no vairāk nekā diviem tūkstošiem, kas ir salīdzinoši maz.
Pētnieki pastiprinātu uzmanību pievērš gadījumiem, kad cilvēks ir saslimis pēc abām vakcīnas potēm.
„Vienā gadījumā tik tiešām ir atrodamas divas īpatnējas mutācijas. Viena no tām tiek saistīta ar labi zināmo Lielbritānijas vīrusa variantu un no bioloģiskā viedokļa tā it kā veica vīrusa saistīšanos ar cilvēka šūnu un tātad šo infekciozitāti, bet otra mutācija varētu būt saistīta arī ar izmainītu imūnsistēmas darbību, respektīvi,
tā varētu veicināt to, ka vīruss izbēg no imūnsistēmas un līdz ar to potenciāli tas varētu arī ietekmēt vakcinācijas efektivitāti,” skaidro Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Monta Ustinova.
Zinātnieki ir identificējuši vairākas vīrusa mutācijas, kuras palielina tā lipīgumu, bet klāt nāk ziņas arī par vīrusa variantiem, kuri neļauj veidoties antivielām. Jau sākoties pandēmijai izskanēja bažas, ka, vīrusam mainoties, var rasties mutācijas, uz kurām vakcīnas var būt neefektīvas.
Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā no slimnieka bioloģiskā materiāla izdala vīrusu, nolasa genoma burtu ķēdi, salīdzina ar Uhaņas vīrusu un secina, vai ir notikusi mutācija.
„Vīruss adaptējas cilvēkā un evolucionē. Šīs evolūcijas ātrums ir apmēram viena burtiņa nomaiņa vidēji divu nedēļu laikā. Tas nozīmē, ka ik pēc divām nedēļām vīruss var mainīt vienu no burtiņiem. Izsekojot šo burtiņu nomaiņai, ir iespējams arī saprast vīrusa vēsturi,” LTV „Panorāmai” skaidro Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs.
Pašlaik pasaulē no infekciozākiem un bīstamākiem variantiem var izdalīt trīs vīrusa variantus, ko tautā dēvē par Anglijas, Dienvidāfrikas un Brazīlijas mutācijām.
LTV vēsta, ka vīrusa Brazīlijas un Dienvidāfrikas paveids līdz Latvijai vēl nav nonācis. No visiem mūsu valstī fiksētajiem variantiem dominējošais ir B.1.1.7 vīrusa variants, kas pēdējās divās nedēļās ir ievērojami pieaudzis skaita ziņā.
Tā kā vīruss mainās, vakcīnu ražotājiem, visticamāk, būs jāpielāgojas un jāuzlabo esošās vakcīnas, vai jāizstrādā jaunas.
Latvijā fiksēts pirmais gadījums, kad covid vakcīna nav iedarbojusies vīrusa mutācijas dēļ. Sasirgušajam atklāts vīrusa variants, par kuru iepriekš jau bija zināms, ka antivielas to nespēj tik labi neitralizēt kā parasto vīrusu. pic.twitter.com/v4gSihBbfT
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) March 20, 2021