Reģionu augstskolas apmierinātas ar rosinājumu atcelt kvantitatīvo kritēriju zinātnes universitātei

Kā norādīja reģionu augstskolu pārstāvji, atteikšanās no kvantitatīvā kritērija neietekmēs konsorcija veidošanos starp trīs reģiona universitātēm.

Daugavpils Universitātes rektore Irēna Kokina norādīja, ka piedāvājumu izņemt "absurdo skaitlisko kritēriju" universitāte piedāvāja pašā augstskolu reformas sākumā. Taču tolaik gan Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija, gan IZM tam nepiekrita. Tālāk visās diskusijās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) aizstāvēja šo kritēriju un "burtiski līdz pēdējai dienai nepieļāva tā izņemšanu no grozījumiem".

Kā uzsvēra Kokina, pateicoties sabiedrības spiedienam un redzot, ka arvien vairāk koalīcijas deputātu nosliecas par nepieciešamību izņemt šo kritēriju, ministre paziņoja par tā izņemšanu no grozījumiem.

"Protams, mēs atbalstām šādu lēmumu, taču to varēja izdarīt jau apspriešanas sākumā, nevis tad, kad ievērojama sabiedrības daļa uzstāja par tā izņemšanu," atzīmēja Kokina, vienlaikus piebilstot, ka nav zināms, kā tas ietekmēs pārējos augstskolu pārvaldības reformas kritērijus.

Runājot par trīs universitāšu konsorciju, kurā apvienotos Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Liepājas Universitāte, Kokina atzina, ka nezina, kāds būs šo grozījumu saturs. Ja atkal turpināsies uzstādījums konsorcija augstskolām divos gados apvienoties, tad konsorcijs netiks izveidots, - ja būs kāds cits pragmātisks un reāls variants, to Daugavpils Universitātē vērtēs, paziņoja Kokina.

Daugavpils Universitātes rektore uzsvēra - ja pašā sākumā IZM ar savu potenciālā konsorcija dalībniekiem neizrunāto priekšlikumu nebūtu nobremzējusi konsorcija izveides virzību, tas noteikti būtu izveidots.

"Diemžēl, ministre iesniedza priekšlikumu, kas uz laiku apstādināja pirmās Latvijas augstskolu brīvprātīgās iniciatīvas par resursu kopīgu lietošanu un kopīgas attīstības stratēģijas izveidi attīstību. Ja sekotu pārdomāti lēmumi, droši vien situācija ar konsorciju pašlaik būtu savādāka," atzīmēja Kokina.

Daugavpils Universitātes ieskatā, nav atbildēts jautājums, vai Latvijai ir vajadzīga zinātnes universitāte un vai Latvija to var atļauties. Kokina norādīja, ka zinātnes universitāte ir ļoti dārga, kurā valsts iegulda simtiem miljonu. "Vai Latvijā varēs būt četras zinātnes universitātes? Noteikti - nē. To neslēpj arī Saeimas komisijas vadītājs Arvils Ašerādens, sakot, ka, iespējams, ne visas no četrām universitātēm iegūs zinātnes universitātes statusu," viņa skaidroja.

Kokina piebilda, ka galvenais zinātnes universitātes kritērijs ir zinātnes ekselence. Viņa atklāja, ka jaunākā zinātnes izvērtēšana visās Latvijas augstskolās liecināja, ka piecās universitātēs zinātne ir novērtēta diezgan līdzvērtīgi ar vidējo vērtējumu trīs balles no piecām iespējamām. Tai skaitā arī Daugavpils Universitātē, kas pēc vērtējuma ir ierindojusies ceturtajā vietā aiz Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes.

Liepājas Universitātes rektore Dace Markus pauda neapmierinātību, ka kvantitatīvā kritērija par vismaz 4000 studentiem zinātnes universitātes statusa iegūšanai nobremzēšanai bija nepieciešami 10 000 iedzīvotāju paraksti. Viņa uzskata, ka kritērijs nav pamatots.

Markus atzīmēja, ka IZM rosinājumam atteikties no kvantitatīvā kritērija neesot nekāda sakara ar iecerēto konsorciju. "Konsorcijs ir pozitīvi vērtējams, tā definīcijai jābūt pietiekami plašai, kas nenozīmētu tikai trīs universitāšu integrāciju: konsorcijs ir divu vai vairāku augstskolu brīvprātīgi izveidota apvienība uz laiku, lai īstenotu kopīgus stratēģiskos mērķus un prioritāros virzienus, kā arī apvienotu resursus kopēja mērķa sasniegšanai. Šāda definīcija ietvertu jau esošas apvienības, piemēram, doktorantūras attīstīšanai, ietvertu resursu efektīvāku izmantošanu arī vairāku institūciju kopīgā darbībā, kas neizslēdz integrāciju," skaidroja Markus.

Viņa piebilda, ka konsorcija darbības laikā konsorcijā esošo augstskolu juridiskais statuss un tips netiek mainīts.

Markus ieskatā, pārejas periods - trīs gadi - ir neloģisks, tāpēc viņa ir pārliecināta, ka tas radīs nākamos sabiedrības balsu vākšanas protestus. "Manuprāt, optimāls ir vidējas plānošanas periods - pieci gadi," izteicās Markus.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lolita Kivleniece-Kuzņecova norādīja, ka konsorciju veidošanu ir atbalstāma plašākā mērogā, ņemot vērā to, ka pasaulē kopumā pieaug studējošo skaits, bet Latvijā ir vērojams samazinājums līdz ar demogrāfisko kritumu. Līdz ar to labā prakse ir veidot konsorcijus, kuros ir Eiropas universitātes. Tas dotu jaunus impulsus un kvalitatīvu izglītības internacionalizāciju.

Savukārt, runājot par kvantitatīvo kritēriju zinātnes universitātēm, akadēmijas ieskatā, grozījumi būtiskas domstarpība nerada, jo visi ir ieinteresēti sekot līdzi izmaiņām un veicināt augstākās izglītības kvalitāti.

LETA jau ziņoja, ka IZM trešdien Saeimā iesniegusi priekšlikumus Augstskolu likuma trešajam lasījumam, kas paredz atteikties no daudz strīdus radījušā kvantitatīvā kritērija, ka zinātnes universitātes statusa iegūšanai augstskolai nepieciešami vismaz 4000 studējošo, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Tāpat ministrija iesniegusi priekšlikumus par konsorcija un vienotas augstskolas padomes jēdzieniem, kā arī rosina dot iespēju iekļaut augstskolas padomē studējošos kā novērotājus, ja to paredz institūcijas Satversme.

Jau ziņots, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz īstenot augstskolu pārvaldības reformu. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Lielākās debates Augstskolu likuma grozījumos izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm un augstskolās ieviešamajām padomēm. Pret šo ieceri tika sākta parakstu vākšana, savācot vairāk nekā 10 000 parakstu.