Beirūtas sprādziens bija tik spēcīgs, ka skāra planētas jonosfēru (4)

Sprādziena izraisīto triecienu varēja sajust pat Tunisijā un Vācijā, kur seismiskie uztvērēji pat 500 kilometru attālumā sprādziena brīdī reģistrēja vibrāciju. 

Tagad izrādās, ka Beirūtas eksplozija satricināja arī atmosfēras augstākos slāņus. Sīkāka informācija par to var palīdzēt nākotnes pētniekiem, kas būvē un plāno testēt spēcīgus ieročus. 

Indijas un Japānas pētnieki izmērīja elektriskās izmaiņas Zemes jonosfērā, atklājot, ka Beirūtas sprādziena spēks ir pielīdzināms vairāku vulkānu izvirdumam, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Scientific Reports”. 

“Mēs noskaidrojām, ka sprādziens radīja triecienvilni, kas ar 0,8 kilometrus sekundē lielu ātrumu virzījās jonosfēras dienvidu virzienā,” skaidroja pētnieks Kosuke Heki. 

Jonosfēra sākas aptuveni 50 kilometru lielā augstumā un iesniedzas kosmosā simtiem kilometru tālu. Jonosfēra sastāv no liela skaita brīvu elektronu, kurus virza Saules radiācijas gāzes molekulas. 

Pētnieki Beirūtas sprādziena ietekmi uz jonosfēru salīdzina ar neseniem vulkānu izvirdumiem Japānā, kas jonosfērā atstājuši līdzīgas “rētas”. 

Beirūtas sprādziens 

Iepriekš jau stāstīts, ka eksplozija bija ekvivalenta 550 līdz 1200 tonnu trotila detonācijai. Tie ir aptuveni 5% no 1945. gada 6. augustā ASV Hirosimai uzmestās atombumbas sprādziena spēka. 

Beirūtas sprādziens arī atbrīvoja aptuveni 1 gigavatstundu enerģijas, kas ir tikpat, cik vienā stundā saražotu vairāk nekā 3 miljoni saules enerģijas paneļu vai 412 vēja turbīnu. Tas ir pietiekami, lai gadu ar elektrību nodrošinātu vairāk nekā 100 saimniecību.  

Beirūtas sprādzienu, kurā bojā gāja vismaz 180 cilvēku un tika ievainoti vairāk nekā 6000 cilvēku, izraisīja ugunsgrēks, kas skāra 2750 tonnas amonija nitrāta. Pēc sprādziena izveidojās masīvs, sēnei līdzīgs mākonis, ko veidoja toksiskas slāpekļa dioksīda gāzes. 

Eksplozija nopostīja daudzas ēkas, atstājot 250 tūkstošus cilvēku bez pajumtes. Sprādzienā tika nopostītas arī milzīgās tvertnes, kur glabājās 85% valsts graudu krājumu.