Cik iespējams ir vēl viens "Brexit"? (40)

Līdz 2016.gadam par Eiropas integrāciju bija ierasts domāt kā par vienvirziena procesu, taču "Brexit" referendums un Lielbritānijas izstāšanās pierādīja pretējo.

Jaunā pētījumā secināts, ka Lielbritānija visā ES valstu saimē bija izņēmuma gadījums un ka jauni "eksiti" tuvākajā laikā nav gaidāmi. Taču vienlaikus dalībvalstis uzrāda atšķirīgus rezultātus tā dēvētajā "EU Exit Index" - pastāv lielāka iespēja, ka ES varētu pamest Austrija vai Zviedrija, nevis Luksemburga vai Lietuva, norāda pētījuma autors Markuss Gastingers.

Lai arī Baltijas valstis ir starp valstīm, kuru izstāšanās tiek uzskatīta par vismazāk iespējamu, Latvija pētījumā atklājas kā viseiroskeptiskākā no Baltijas valstīm.

Izstāšanās iemeslus var iedalīt trīs kategorijās - sociālie, ekonomiskie un politiskie. Politisko iemeslu vidū var būt, piemēram, spēcīgas eiroskeptiķu partijas un eiroskeptiski noskaņoto deputātu pārsvars parlamentā, kā arī valsts nacionālo prioritāšu neatspoguļošanās ES politikā. Indekss balstīts uz dažādiem rādītājiem, tostarp ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju datiem, ekonomiskajiem rādītājiem, eiroskeptisko deputātu skaitu parlamentā un to, cik bieži dalībvalsts ES Padomē balsojusi pretēji pieņemtajam lēmumam vai atturējusies no balsojuma.

Indeksā, kurā Lielbritānijas dati pirms "Brexit" referenduma salīdzināti ar pārējo dalībvalstu maksimumu piecu gadu griezumā, Lielbritānija uzrāda visaugstāko rezultātu ar krietnu atrāvienu. Otrajā vietā ierindojas Austrija, taču tā no Lielbritānijas atpaliek par 14 punktiem.

Lai arī nevienas citas dalībvalsts rezultāts nav tik augsts kā Lielbritānijai,

tomēr trīs valstu rādītāji vērtējami kā augsti - Austrijas, Čehijas un Zviedrijas. 

"Ja no ES grasītos aiziet vēl kāda dalībvalsts, tā, visticamāk, būtu kāda no šīm trim," uzsver pētījuma autors.

Trijniekam seko vēl piecas valstis ar zemāku "eksita" risku: Dānija, Grieķija, Kipra, Francija un Itālija. Tomēr visas šīs valstis ir iesakņojušās ES daudz dziļāk nekā Lielbritānija, kuras iedzīvotāji ar pavisam niecīgu pārsvaru (52% pret 48%) 2016.gada referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES. 

Savukārt Somija, Ungārija un Nīderlande, kas citos avotos tikušas piesauktas kā nākamās izstāšanās kandidātes, neierindojas "EU Exit Index" galvgalī. Arī Vācija neuzrāda vērā ņemamu izstāšanās risku, neskatoties uz eiroskeptiskās, galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) aktivitātēm.

Pētījumā arī norādīts, ka apskatītajā periodā no 2014. līdz 2019. gadam 23 dalībvalstīs "eksita" risks ir samazinājies. Piemēram, Kipras rādītājs 2015. gadā bija 55, taču 2019. gadā tas bija sarucis līdz 35 punktiem. Portugālē un Spānijā arī vērojams ar diviem cipariem rakstāms "eksita" riska samazinājums šajā pašā periodā, kamēr Rumānijā un Polijā vērojams pieaugums par apmēram diviem punktiem.

Vai tas nozīmē, ka "Brexit" bija tieši pretējs efekts, proti, tas attur citas dalībvalstis no domas par izstāšanos?

Gastingers norāda, ka īstermiņa "eiropatriotisma" uzliesmojums galvenokārt vērojams sociālajā dimensijā un pēc laika varētu noplakt, taču ilgtermiņā nozīme būs tam, vai Lielbritānija pēc izstāšanās cīnīsies ar dažādām problēmām, vai arī būs uzskatāma par veiksmes stāstu. Pētījuma autors uzsver, ka 2017.gadā "eksita" risks pārējā dalībvalstīs nokritās tikai par diviem punktiem, taču 2018. un 2019.gadā, kamēr Lielbritānija un ES centās vienoties par izstāšanās nosacījumiem un kļuva skaidras dažādas problēmas, ar kurām Lielbritānija saskarsies, bija vērojams kritums par attiecīgi četriem un sešiem punktiem.

"Rezultāti liecina, ka iespaids būs jūtams laika gaitā, turklāt tas varētu mainīt virzienu un iedvesmot citu dalībvalstu izstāšanos, ja "Brexit" beigu beigās tiks uzskatīts par Lielbritānijas veiksmes stāstu," raksta Gastingers.

Taču kopumā jāsecina, ka Lielbritānijas pozīcija ES bija unikāla un nelīdzinās nevienas citas dalībvalsts situācijai. "Kopumā rezultāti ļauj secināt, ka Lielbritānija paliks vienīgā valsts, kas izstājusies no ES, - vismaz pārskatāmā nākotnē," pētījumā norāda Gastingers.