“Izmisums ir tad, kad tu zini, ka visu esi izdarījis, bet tāpat vairs nevari ne ar ko tam cilvēkam palīdzēt. Šādi gadījumi ir reti, bet tie ir tie smagākie,” mierīgā balsī, bet satrauktām acīm saka ārsts Ņikita Nazarenko. Viņš ir kardiologs Ziemeļkurzemes slimnīcā Ventspilī, kur pandēmijas laikā rūpējas arī par Covid-19 pacientiem. Vairāk par ārsta darbu jaunākajā sērijas "Covid-19 teritorija" dokumentālajā īsfilmā "Līdzatbildība".
Skaties īsfilmu šeit:
Ņikita vada slimnīcas pārprofilēto infekcijas slimību nodaļu. Šeit jūs neredzēsiet cilvēkus, kas pieslēgti pie mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtām. Ņikitas vadītajā nodaļā ienāk gan tie pacienti, kam jau ir apstiprināts Covid-19, gan pacienti ar aizdomām par Covid-19.
Slimnīcā ierodamies agrā rītā. Lielu steigu ārpus slimnīcas un pārprofilētajā infekcijas slimību nodaļā nemanām. Tomēr šis priekšstats ir mānīgs: par vīrusa klātbūtni un ārstu nemitīgo cīņu pret to atgādina uzlīmes uz slimnīcas sienām, kas rāda, kā pareizi jālieto individuālie aizsarglīdzekļi un kā tie ir pareizi jāutilizē pēc izmantošanas.
Ienākot pa nodaļas durvīm, mūs sagaida Ņikita Nazarenko, kurš jau divus gadus šeit strādā kā kardiologs. Viņš stāsta, ka parasti darba diena sākas pusastoņos no rīta, kad Ņikita ar citiem ārstiem satiekas tā dēvētajā piecminūtē. Īsās sapulces laikā ārsti izrunā, cik pacienti ir ienākuši pēdējā diennaktī un cik ir izrakstījušies.
Ātri izrunājot dienas plānu, aši saģērbjamies aizsargtērpos. Sākumā uzvelkam kombinezonus, pēc tam uzročus līdz elkoņiem un bahilas līdz ceļiem, priekšautu, divus cimdu pārus, sejas masku un sejas vairogu. Kad šī procedūra galā, līdzās Ņikitam dodamies apgaitā pa palātām.