Kas tu par veci, ja tevi neuztrauc tava intīmā veselība? (1)

Lai arī mediju un sabiedrības dienaskārtībā regulāri tiek aktualizēts jautājums par urologa apmeklējuma nozīmi, vīrieši jautājumus par savu veselību joprojām bieži vien neuztver pietiekami nopietni un saslimšanas riskus nevēlas attiecināt uz sevi, skaidro ārsts urologs Sergejs Beketovs.

Urologu biežāk apmeklē gados vecāki vīrieši

Aptaujas dati parāda sakarību starp vīrieša vecumu un urologa apmeklēšanas biežumu – gados vecāki vīrieši urologu apmeklē biežāk nekā jauni vīrieši. Starp aptaujātajiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 81% nekad nav apmeklējis urologu, vecumā no 25 līdz 34 gadiem šis rādītājs ir 72%, kamēr vecāka gadagājuma vīriešu vidū urologa apmeklēšanas biežums palielinās, piemēram, vecumā no 64 līdz 75 gadiem urologu nekad nav apmeklējuši 35%, tomēr šajā grupā 40% aptaujāto urologu apmeklē vismaz reizi divos gados vai biežāk. Tikmēr vecumā no 18 līdz 24 gadiem neviens respondents nav sniedzis atbildi, ka urologu apmeklē biežāk nekā reizi divos gados.

Interesanti, ka urologu biežāk apmeklē rīdzinieki, kā arī vīrieši ar augstāku izglītības līmeni.

Starp vīriešiem ar iegūtu augstāko izglītību urologu pēdējo divu gadu laikā ir apmeklējuši 17% aptaujāto, kamēr vīriešu vidū ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 14%.

Dr. S. Beketovs skaidro, ka daudzu vīriešu vidū joprojām pastāv divi nepareizi uzskati:

“Nieki! Tas pāries pats no sevis!” un “Vairs neārstēties.” Daļa vīriešu dzīvo tieši pēc šiem principiem, akli ignorējot rūpes par savu veselību.

Eksperts skaidro, ka tas ir saistīts ar vairākiem iemesliem:

· bailes no iespējamām slimībām, komplikācijām un gaidāmās ārstēšanas;

· pārliecības par to, ka ar vīrieša ķermeni nekas nenotiks;

· aizspriedumi, ka vēršanās pie ārstiem ar smalku specializāciju ir kauns.

Attiecībā uz intīmās vietas problēmām speciālists vīriešus salīdzina ar bērniem, jo viņi maksimāli ilgi cenšas izvairīties no urologa apmeklējuma un turp dodas tikai tad, kad tas ir vitāli nepieciešams.

Slimību vieglāk novērst nekā ārstēt

Regulārs urologa apmeklējums palīdz savlaicīgi novērst slimības. S. Beketovs uzsver, ka profilaktiski apmeklēt urologu vienmēr ir vieglāk, ātrāk un lētāk nekā pēc ilgstoša laika atklāt nopietnas problēmas un sākt sarežģītu ārstēšanos. Saskaņā ar pieejamo statistiku, lielākajai daļai vīriešu pēc 40-50 gadu vecuma attīstās prostatas hiperplāzija (adenoma). Būtībā tās ir normālas ar vecumu saistītas ķermeņa pārstrukturēšanās sekas, taču nebūs lieki pie urologa pārliecināties par to nekaitīgo gaitu. Tas ir tādēļ, ka prostatas adenoma, kas pakāpeniski palielinās izmēros, var nebūt jūtama līdz brīdim, kad parādās komplikācijas. Tieši plānota urologa konsultācija ļauj novērst negatīvas sekas un savlaicīgi veikt nepieciešamos pasākumus. To pašu var teikt par prostatas vēzi, kura rašanās risks ievērojami palielinās pēc 40-45 gadiem. Šajā gadījumā periodiski (aptuveni reizi gadā) ir vērts veikt visaptverošu ķermeņa pārbaudi.

Pazīmes, kas liecina, ka ar vīrieša veselību kaut kas varētu nebūt kārtībā, ir:

· asinis urīnā vai spermā. Šādas izpausmes nekādā ziņā nedrīkst ignorēt, jo tās norāda uz pieaugošām problēmām uroģenitālās sistēmas orgānos;

· sāpes un diskomforts dzimumorgānu rajonā, starpenē, muguras lejasdaļā (īpaši, ja tas izpaužas vienā pusē);

· veidojumi dzimumorgānos;

· neparasta izdalīšanās no urīnizvadkanāla;

· sāpīga, periodiska vai apgrūtināta urinēšana, nesaturēšana vai biežas urinācijas naktī.

Uroloģiskās slimības kļūst “jaunākas”

S. Beketovs norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā uroloģiskās saslimšanas kļūst aizvien “jaunākas.”

Ja agrāk prostatīts, impotence un prostatas audzēji visbiežāk tika reģistrēti vīriešiem vecumā pēc 50 gadiem, šobrīd urologi sastopas ar līdzīgām diagnozēm arī 20 līdz 40 gadus veciem pacientiem. Vecumā no 20 līdz 45 gadiem urologi parasti ārstē vīriešus, kuriem ir seksuāli transmisīvās slimības (STS), prostatīts. Speciālists skaidro, ka jauniešiem urologu nav nepieciešams bieži apmeklēt, ja viņus nekas nesatrauc. Vienlaikus

jauniešiem tiek ieteikts profilaktiski urologu apmeklēt vismaz reizi trīs gados, jo pats pacients reizēm problēmai nepiešķir nozīmi un tikai speciālists var noteikt slimības sākuma stadiju.

Ja ir hroniskas uroģenitālās sistēmas slimības, tad precīzu izmeklējumu grafiku nosaka urologs un parasti ar šādām slimībām speciālists jāapmeklē vismaz reizi gadā.

Vīriešiem pēc 40 līdz 45 gadiem uroloģiskajiem izmeklējumiem vajadzētu kļūt par ikgadējiem, jo šajā vecumā palielinās uroģenitālo slimību risks. Tie ir preventīvi pasākumi, kas ir paredzēti, lai savlaicīgi atklātu iespējamās veselības problēmas. Šajā vecumā ir vērts veikt pirmo detalizēto prostatas pārbaudi: priekšdziedera izmeklēšanu caur taisno zarnu un asins analīzi attiecībā uz prostatas specifisko antigēnu (PSA), kā arī priekšdziedzera ultrasonogrāfiju. Šāda pārbaude ļauj savlaicīgi noteikt labdabīgu hiperplāziju vai prostatas vēzi. Saskaņā ar statistikas datiem, šīs slimības biežāk izpaužas vīriešiem vecumā no 50 līdz 55 gadiem, bet, pirmkārt, šīs slimības kļūst pakāpeniski “jaunākas” un, otrkārt, agrīna diagnostika palīdz izsekot jebkurām izmaiņām un savlaicīgi atrast novirzes.

Lai mazinātu risku saslimt ar uroloģiskām slimībām, eksperts aicina sargāt sevi no infekcijas slimībām, īpaši jauniešus. Otrkārt, jāatceras par veselīgu dzīvesveidu – jāierobežo kaitīgie ieradumi (smēķēšana, alkohols) un vairāk jānodarbojas ar sportu, jo, piemēram, smēķēšana slikti ietekmē spermu, asinsvadus un vīriešu veselību kopumā. Treškārt, urologa apmeklējumam jābūt tādai pašai normai kā sievietei ginekologa apmeklējumam. Daudzas uroloģiskās problēmas var atrisināt, veicot attiecīgas pārbaudes.

*BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.