Pirmie iespaidi: Jeep Gladiator Overland (1)

Mazliet izklausās pēc pasakas, taču tāds ir šis laiks - izaicinājumu un dažādu nepierastu situāciju ir tik daudz, ka mazliet romantikas, atslēgšanās no ikdienas ir tieši tas, kas vajadzīgs.

Jeep Gladiator ir automobilis, kurš no realitātes ļauj izkāpt jau ar pirmo saskatīšanos, pirmo pieskārienu, motora pirmo apgriezienu.

Kad pirmie vizuālie iespaidi ir gūti, atliek vien vērt vaļā durvis un rausties salonā. Tas ir tik augsts, ka reti kurš varēs tā vienkārši pienākt pie auto, ar elegantu žestu pie roktura atvērt keyless entry durvis un iesēsties gladiatorā kā parastā automobilī. 

Ja vien neesi kāds Dalasas Mavericks basketbolists ar 6 uz muguras, nāksies vien likt kāju uz pakāpiena un caur to iekrist plašā ādas sēdeklī. Patiesībā tikai nedaudz jāpavingrinās, sev jāatklāj, ka rokturis iekšpusē pie priekšējā jumta balsta nav pieskrūvēts tikai smukuma pēc, un tu jau iesēdies mašīnā tā, it kā iepriekš to vien būtu darījis. Pie tam pirms apsēšanās vēl var izslieties stalti un augstu virs jumta, lai pārlūkotu apkārtni. Ne jau kurā katrā auto tas ir iespējams - uzkāpt kā skatu tornī. 

Jeep Gladiator salonā ir veiksmīgi samiksēti augstvērtīgi apdares materiāli, piemēram, mīksta āda uz priekšējā paneļa, sēdekļiem un stūres ar vienkāršākiem risinājumiem, tādiem kā krāsots metāls un cieti putuplasta elementi pie griestiem virs priekšējām sēdvietām. “Vai tad nevarēja smuki apšūt arī griestus?” jautās kāds skeptiķis. Varēja jau, bet laikam jau rūpnīcā ir paredzēts, ka šīs mašīnas lietotājs regulāri izmantos iespēju vismaz priekšējos dalītos jumta paneļus izņemt un nomest, kur pagadās. 

Katru no tiem savā vietā notur trīs pagriežami klipši un pievilcējs. Visus var bez piepūles atlaist ar četrām roku kustībām, un tad atliek tikai izlemt, kur šīs detaļas likt - aiz priekšējiem sēdekļiem, kravas kastē vai vienkārši atstāt garāžas stūrī. Mūsu reģionā prātīgāk tos būs paņemt līdzi, jo nekad jau nevar zināt, kad uzlīs.

Arī durvis, vējstiklu un pārējo jumtu var izņemt, tikai šo auto konstrukcijas fragmentu izjaukšana būs sarežģītāka, ar instrumentiem, ar ko atlaist dažas skrūves.

Skrūves, starp citu, ir būtisks mašīnas robustā dizaina elements, jo nav noslēptas ne ārpusē, ne salonā. Gan jau kāds vaicās “vai tad nevarēja glīti noslēpt”, taču īstā džipā skrūves ir jāredz. Tās ne tikai piešķir vienkāršības šarmu, bet arī stiprina pārliecību par mašīnas izturību. 

Mašīnas izģērbšanai vēl ir par aukstu, un vispār šīs izklaides lai paliek tuksnešaino ASV dienvidu štatu iedzīvotāju pārziņā. Neesmu jau arī nekāds kovbojs, kam ātri jāizlec no mašīnas savaldīt kāds neceļos aizskrējis vērsītis. Citādā ziņā Jeep Gladiator salons ir kā jau lielam automobilim pienākas. No malas gan nepateiksi, jo izstieptās virsbūves augstums izskatās proporcionāli neliels un durvis - šauras, tomēr vietas abās sēdekļu rindās pietiks pat ļaudīm ar prāviem gabarītiem. 

Lieli gabarīti ir arī pašam auto. Tas ir par vairāk nekā pusmetru garāks nekā piecdurvju Jeep Wrangler, uz kura bāzes radīts, tāpēc pārsēšanās no mazās klases auto pie gladiatora stūres prasa zināmu adaptēšanos. Procesu paātrina kameras, kas uzstādītas aizmugurē, un arī radiatora režģī, turklāt ir aprīkotas ar apskalotāju, lai nav ar slapju lupatiņu jālokās gar mašīnas priekšu un jāslauka dubļi.

Ja nu ar telpas izjūtu ir pavisam švaki un kāda ielas apmalīte piebrauc pārāk tuvu, bēda maza, jo Gladiator riepu malas ir augstākas par jebkuru bortakmeni un disku saskrāpēšana nedraud. 

Patiesībā jau šī ir tikai tāda daiļrunība, jo pie Jeep pikapa stūres tu sēdi tik augstu un redzi tik labi pāri mašīnas stūriem, ka pat šaurā K. Valdemāra iela Rīgā nerada apgrūtinājumus. Pat tad, kad automobiļi brauc saspiedušies četrās joslās, jo, sēžot stalti kā kravas mašīnā, tu vari stūrēt ar ķirurģisku precizitāti un nebīties, ka nodarīsi kādam pāri. Cita lieta, ja citi automobilisti paši sabīstas un noraustās, ieraugot līdzās draudīga paskata četrkantīgu milzeni ar šaujamlūkām logu vietā. Pat ar tik lielu spēkratu pilsētā var tīri labi sadzīvot. Uz ielas vietas ir gana, stāvvietu var atrast, un arī rīdziniekiem ir iemesls kaut uz brīdi pārtraukt ikdienas skrējienu un piesiet skatienu kādam auto, kurš pat varbūt ir tikpat pelēkā krāsā kā liela daļa citas mašīnas, taču uzkrītoši atšķiras.

Auto jebkādos apstākļos izskatās iespaidīgi un uz ielas iepretim Operas namam pat grezni, tomēr Gladiator dabiskā vide ir vietas, kur parasti neviens brīvprātīgi vai vienatnē nebrauc. Nolūkā apvienot patīkamo ar lietderīgo tomēr devos uz mežu tepat netālu no galvaspilsētas, kur iepriekšējos gados norisinājās Latvijas Gada auto spējīgāko pretendentu izmēģinājumi.

Jāsaka - ja konkurss norisinātos šeit un tagad, kalnu karaļa titulu bez lielas domāšanas un minstināšanās piešķirtu gladiatoram un punkts.

Arī iepriekš ir nācies braukt ar auto, kam izdangāti meža ceļi ar asiem plaknes lūzumiem un biezām smiltīm ir visīstākais rotaļu laukums, taču šeit un tagad šāds auto ir tieši Jeep Gladiator. 

Protams, pat ar šo amerikāni, zem kura motora pārsega pukst itāļu ekodīzelis, var itin viegli noslīkt purvā. Mazliet pārgalvības, mazliet neuzmanības - un automobili varēs atstāt nākamo paaudžu arheologiem. Paturot prātā to un arī to, ka man līdzās nebija liela traktora un atbalsta komandas, tik ekstrēmos bezceļu piedzīvojumos nelaidos. Iztiku ar līksmu izšūpošanos bezceļā, kas iedzen cieņu, taču patiesībā ir izbraucams ar vienu roku, kamēr otrā rokā ir kafijas krūze. Patiesībā ievērojamu daļu tā dēvējamo bezceļu Gladiator brīvi pieveiks ar aizmugurējo piedziņu vien, jo tam uzstādītās smagiem braukšanas apstākļiem paredzētas riepas. Ja smiltiņas tomēr izrādās par dziļu, tad līdzās astoņpakāpju automāta pārslēgam ir vēl viens transmisijas kloķis, ar kuru pat gaitā var ieslēgt pilnpiedziņas režīmus. Lai aktivizētu pilnpiedziņu ar pazemināto pārnesumu, gan nāksies apstāties. 

Atgriežoties uz ceļa ar cietu segumu, transmisijas sviru jau atkal var droši pārbīdīt 2H pozīcijā un baudīt komfortablu braucienu mājup, tikai nu jau dubļu nošļakstītā automobilī.

Jeep Gladiator uz šosejas patiesi var dēvēt par komfortablu, jo mašīna ir smaga un ar gigantisko riteņu bāzi stabili stāv uz ceļa.

Ja kādu uztrauc iespējamie pretvēja trokšņi kantainās virsbūves dēļ, tad varu mierināt, ka pie mums atļautajā braukšanas ātrumā tie nav manāmi un vispār, ja kaut kas traucē, tad noder 550 vatu Alpine audio sistēma. Uz tās burvīgi skan viss - sākot no Ābela Koržeņovska un beidzot ar ZZ Top.

Jeep Gladiator ir būvēts uz piecdurvju Wrangler bāzes, ar ko tas dala visu konstrukciju līdz pat aizmugurējiem sēdekļiem, taču ar kravas kasti tas ir par nepilniem 70 centimetriem garāks (5,5 metri). Atšķirības nebeidzas ar virsbūves formu un gabarītiem. Wrangler paredzēts 2,2 litru dīzelis ar 200 ZS un 2 litru benzīna turbomotors ar 272 zirgspēku jaudu, bet Gladiator motorizācijai izvēlēts 3 litru V6 EcoDiesel ar 264 ZS un apaļiem 600 Nm. Vieglajam kravas auto, kā man to gribas dēvēt, piestāv ļoti labi un nemaz nav pārlieku rijīgi. Pēc gaisa maisīšanas pilsētā, uz šosejas un mežā borta dators instrumentu paneļa krāsainajā ekrānā rādīja ap 11 litriem uz 100 kilometriem. Ja brauc uzmanīgāk, tad pavisam reāla ir palīšana zem 10 litru atzīmes, un divarpus tonnas smagam auto tas nudien ir pieņemami. Ja piekabinās maksimāli pieļaujamo 2722 kilogramu piekabi, noteikti būs vairāk.

Kādi secinājumi? Pēc neilgās tikšanās man šķiet, ka Jeep Gladiator var raksturot kā Mežonīgo Rietumu vienkāršības, nepārspējamas funkcionalitātes un modernāko atbalsta, komforta un izklaides sistēmu apvienojumu. Ar to var iebraukt visur un pārsvarā arī izbraukt, tam ir piecas pilna izmēra sēdvietas, pusotru metru gara kravas kaste un aprīkojums, kādu parasti sastop premium pilsētas automobiļos.

_{Materiāls tapis sadarbībā ar Autobrava Motors}