Ne visas skolas izmanto iespēju rīkot nodarbības svaigā gaisā (4)

Ministre stāstīja, ka, aplūkojot jaunākos datus, ir secināms, ka ir tādi novadi kā Kandavas, Cēsu un Valmieras, kas nav izvēlējušies iespēju rīkot mācības svaigā gaisā.

Pagaidām nav skaidri zināms, kas kalpojis par iemeslu, lai neizvēlētos šādu variantu, jo tas trešdien, 24.martā tiks pārrunāts ar pašvaldībām, lai saprastu un, iespējams, piedāvātu citus variantus veiksmīgai nodarbību novadīšanai svaigā gaisā.

"Tomēr pieļauju, ka pamatā vienīgais arguments varētu būt loģistikas problēmas, jo minētajos novados ir diezgan lielā areālā dzīvojošie bērni," sacīja Šuplinska un piebilda, ka tās skolas, kas izvēlējušās āra nodarbības meklē radošus risinājumus, jo skolotāji saprot, ka āra nodarbībām pievienotā vērtība ir bērnu satikšanās, psihoemocionālā labsajūta, izkustēšanās un līdzsvara atgūšana.

Jau ziņots, ka šonedēļ formālās un neformālās izglītības nodarbības ārtelpās grupā līdz 20 personām varēs norisināties 45 epidemioloģiski drošās pašvaldībās, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā aktuālākā informācija.

Mācības svaigā gaisā varēs rīkot Aglonas, Aizputes, Alojas, Alsungas, Apes, Auces, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Durbes, Iecavas, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Jēkabpils, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Krustpils, kā arī Ķeguma novados.

Epidemioloģiski drošam kritērijam par divu nedēļu Covid-19 saslimstības rādītājam līdz 250 atbilst arī Limbažu, Mazsalacas, Mērsraga, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rucavas, Rundāles, Rūjienas, Saulkrastu, Skrīberu, Skrundas, Strenču, Tērvetes, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku un Viesītes novads. Līdz ar to arī šajās pašvaldībās skolēni vienā grupā līdz 20 personām varēs mācīties svaigā gaisā.

Savukārt no pilsētām skolēni svaigā mācīties varēs Jēkabpilī un Valmierā.

LETA jau ziņoja, ka formālās un neformālās izglītības procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās var īstenot ārtelpās, ļaujot pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.

Minētā atļauja būs spēkā divas nedēļas pašvaldībās, kur kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē varēs norisināties ārtelpās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas var apgūt klātienē, ārtelpās, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Izglītojamo grupai, kas piedalās izglītības programmas īstenošanā, nedrīkst būt lielākai par 20 izglītojamajiem.

Lai izglītības process mācībām ārtelpās tiktu organizēts kontrolētā veidā, nepasliktinātu epidemioloģisko situāciju un neveicinātu epidemioloģiskās drošības riska pieaugumu, rīkojumā noteikti ierobežojumi gan nodarbību maksimālam skaitam nedēļā, gan arī vienas nodarbības norises maksimālam ilgumam neformālajā izglītībā, kas ir analoģisks ar vienas mācību stundas un individuālas konsultācijas ilgumu - 40 minūtēm.

Tāpat ziņots, ka pašvaldības, kuru 14 dienu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs ir līdz 250 uz 100 000 iedzīvotājiem, tiks vērtētas pēc papildu kritērijiem klātienes mācību rīkošanai sākumskolas klasēm, piektdien lēma Ministru kabinetā.

Ministri vienojās, ka atsevišķos gadījumos, vadoties no epidemioloģiskajiem apstākļiem, kas mazina Covid-19 izplatības riskus, mācību procesu klātienē 1.-4. klasē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220, lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā.

Savukārt, ja saslimstības rādītājs ir ne vairāk par 250, var lemt par klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. Situācijas izvērtējums tiks balstīts uz vairākiem epidemioloģiskajiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem, vienlaikus vērtējot tos kontekstā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.