Etiopijas premjers atzīst Eritrejas spēku atrašanos Tigrai reģionā

Etiopija un Eritreja to vairākus mēnešus bija noliegušas, neraugoties uz cilvēktiesību organizāciju un iedzīvotāju paziņojumiem, ka Eritrejas karavīri īstenojuši slaktiņus Tigrai reģionā.

Abijs Ahmeds 4.novembrī nosūtīja Etiopijas armiju uz šo reģionu pēc tam, kad viņš bija apsūdzējis Tigrai Tautas atbrīvošanas fronti (TPLF) uzbrukumos federālās armijas nometnēm.

Militārā kampaņa pret TPLF, kas ilgstoši bija dominējusi Etiopijas politikā, ir novedusi pie ieilguša konflikta, kura gaitā īstenotas brutālas zvērības pret civiliedzīvotājiem. 

Tigrai reģiona valdība apsūdz Eritreju, ka tās spēki uzbrūk šim reģionam pēc Etiopijas valdības lūguma. Eritrejas valdība ir noliegusi, ka būtu iesaistīta šajā konfliktā, taču mediju ziņotais par kaujām gar abu valstu robežu un ievainotiem karavīriem slimnīcās liecina, ka Eritreja ir iesaistīta.

Abijs Ahmeds, kurš ir premjers no 2018.gada, ir kļuvis par Eritrejas prezidenta Isajasa Afverki tuvu sabiedroto. 

Premjers otrdien savā uzrunā parlamentam sacīja, ka šī konflikta laikā "Eritrejas tauta un valdība izdarīja ilgstošu pakalpojumu mūsu karavīriem", bet nesniedza sīkākas ziņas.

"Tomēr pēc tam, kad Eritrejas armija šķērsoja robežu un darbojās Etiopijā, jebkāds kaitējums, ko tā nodarījusi mūsu tautai, bija nepieņemams," sacīja Etiopijas premjers.

"Mēs to nepieņemam tāpēc, ka tā ir Eritrejas armija, un nepieņemtu arī tad, ja tie būtu mūsu karavīri. Militārā kampaņa bija pret mūsu skaidri mērķētiem ienaidniekiem, nevis pret tautu. Mēs to esam četras vai piecas reizes apsprieduši ar Eritrejas valdību."

Abijs Ahmeds sacīja, ka saskaņā ar Eritrejas valdības teikto tās karavīri bija pārņēmuši tranšejas uz robežas pēc tam, kad šīs tranšejas atstāja Etiopijas karavīri. "Eritreja mums pateica, ka tai bija nacionālās drošības problēmas, kuru dēļ tā ieņēmusi rajonus uz robežas," bet ir solījusi doties prom, ja tranšejās atgriezīsies Etiopijas karavīri.

Eritreja arī paziņojusi, ka TPLF, šaujot raķetes pāri robežai, piespiedusi to iesaistīties kaujās.

"Eritrejas valdība ir smagi nosodījusi cilvēktiesību pārkāpumus un sacījusi, ka veiks pasākumus pret jebkuru no saviem karavīriem, kas tādos tiktu apsūdzēti," teica Abijs Ahmeds.

Cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" ir apgalvojusi, ka Eritrejas karavīri nogalinājuši simtiem cilvēku Aksumas pilsētā. Ziņu aģentūra intervējusi Dengolatas ciema iedzīvotājus, kur baznīca saskaitījusi 164 mirušos.

Etiopijas premjers savā runā apsūdzēja "Amnesty International", ANO un citas aģentūras, ka tās esot "daļa no TPLF ģimenes", bet atzina, ka ir bijuši cilvēktiesību pārkāpumi.

"Kauja ir postoša, tā daudziem kaitē, par to nav šaubu. Neskatoties uz propagandu un meliem, ir bijis kaitējums Tigrai reģionā, informācija liecina, ka ir notikušas sieviešu izvarošanas un īpašumu izlaupīšanas." 

Eritreja ieguva neatkarību no Etiopijas 1993.gadā, un abu valstu attiecības ātri pasliktinājās teritoriālu un ekonomisku strīdu dēļ. 1998.gadā starp abām valstīm sākās karš, kurā gāja bojā 80 000 cilvēku, un domstarpības saglabājās arī pēc miera līguma parakstīšanas 2000.gadā.

Eritrejai ir naidīgas attiecības ar TPLF, kas trīs gadu desmitus dominēja Etiopijas politikā. Situācija mainījās, kad 2018.gadā par Etiopijas premjeru kļuva Abijs Ahmeds, kas nobīdīja malā TPLF un kļuva par Eritrejas prezidenta Isajasa Afverki tuvu sabiedroto.

Abijam Ahmedam 2019.gadā tika piešķirta Nobela Miera prēmija par viņa ieguldījumu centienos atrisināt ilgo robežstrīdu ar kaimiņvalsti Eritreju.