Plastmasas traukiem beigas? Valdība atbalsta Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojektu (1)

Likumprojekts paredz konkrētiem plastmasas saturošiem izstrādājumiem noteikt aizliegumu laišanai tirgū,

pasākumus to patēriņa samazināšanai vai prasības attiecībā uz izstrādājumu dizainu un pārstrādātas plastmasas saturu tajos.

Līdz ar likuma pieņemšanu tiks pārņemtas attiecīgas Eiropas savienības direktīvas prasības, piemēram, par vienreizlietojamo plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa daudzuma samazināšanu, plastmasas saturošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu un vides piegružošanas mazināšu ar plastmasas atkritumiem.

Likumprojekts attiecībā uz konkrētiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem nosaka aizliegumu laišanai tirgū, prasības veikt patēriņa samazināšanas pasākumus, pārstrādātā materiāla obligāto minimālo īpatsvaru dzērienu polietilēntereftalāta iepakojumā un citos plastmasas dzērienu iepakojumos.

Piemēram, tirgū nedrīkstēs laist plastmasas vates kociņus, galda piederumus, šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus.

Tirgū nedrīkstēs laist no putu polistirola izgatavotu pārtikas iepakojumu, tostarp pārtikas iepakojumu, ko izmanto ātrajām uzkodām vai citam ēdienam, kas gatavs tūlītējam patēriņam, no putu polistirola izgatavotu dzērienu iepakojumu un tā korķīšus un vāciņus u.c.

Likumprojekts nosaka prasības dzērienu iepakojuma ar vāciņiem un korķīšiem dizainam, prasības vairāku vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu marķēšanai, pienākumu veidot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas jauniem objektiem - mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumiem ar filtriem un tabakas filtriem, kas no akcīzes preču noliktavas tiek nodoti patēriņam - un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.

Likumā paredzēts noteikt, ka no 2025.gada 1.janvāra dzērienu iepakojums, kura galvenā sastāvdaļa ir polietilēntereftalāts, jāsatur vismaz 25% pārstrādātas plastmasas, bet no 2030.gada 1.janvāra vismaz 30% pārstrādātas plastmasas.

Likums arī nosaka, ka ražotājam jāsniedz informācija par plastmasu saturošajiem ražojumiem, un jānodrošina to dalīta vākšana.

Līdzīgas prasības ir noteiktas arī plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.

Likumprojekts paredz arī izņēmumus, piemēram, pārtikas iepakojums žāvētai pārtikai vai pārtikai, ko pārdod aukstu un kam vajadzīga turpmāka sagatavošana, primārais iepakojums, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā.

Ar šo likumu plānots noteikt prasības ražotājam attiecībā uz informācijas par tirgū laisto plastmasu saturošu izstrādājumu un zvejas rīku apjomu un materiālu veidiem, tai skaitā par pārstrādātas plastmasas saturu dzērienu iepakojumā, glabāšanu, apkopošanu un ziņošanu.

Likumprojekts paredz noteikt arī administratīvo atbildību par aizliegtā plastmasu saturoša izstrādājuma laišanu tirgū, alternatīvu nepiedāvāšanu, patērētāja neinformēšanu u.c.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) norāda, ka

viena no graujošākajām globālajām problēmām ir jūras piesārņojums ar plastmasu. 70% no tā veidojot tieši vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti un zvejas rīki. 

Šī iemesla dēļ katru gadu bojā aiziet ap 100 000 jūras dzīvnieku, tostarp vaļu, roņu, bruņurupuču un delfīnu. 

Īstenojot jaunā likuma prasības, plastmasas atkritumu apjoms Latvijā samazināsies par aptuveni 40 tonnām gadā, aizstājot tos ar ilgtspējīgākiem risinājumiem, kas jau pakāpeniski tiek piedāvāti patērētājiem, norāda ministrs.

Likums vēl jāpieņem Saeimai. Paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2021.gada 3.jūlijā.