Vien dažu minūšu gājiena attālumā no Rīgas klusā centra krāšņajiem jūgendstila namiem, reiz tūristu pārpludinātajām, bruģētajām ieliņām un visādi citādi urbānās vides atrodas Vējzaķsala – rupjš, aizaudzis un pret svešiniekiem nelaipns Rīgas centra nostūris, ko ieskauj ogļu putekļi, betona sētas, dzeloņstieples un sarkanas STOP zīmes. 

Tiešām drosmīgi un sīksti cilvēki, kas apdzīvo nedaudzās mājiņas Kaķasēkļa dambja malā. Reiz es dzīvoju Sarkandaugavā, taisni pretī kaut kādai ogļu iekraušanas vietai. Pirms tam tiešām nezināju, ka ogles vislabāk metāla konteineros bērt ir nakts vidū. Turklāt no krietni liela augstuma, lai rīboņa skaļāka un saceļas pēc iespējas vairāk putekļu. Atceros, ka vienreiz nevarēju sagaidīt, kad beidzot pienāks pavasaris un ārā spīdēs saule. Beigās izrādījās, ka ir jau vasaras vidus, vienkārši dzīvokļa logi bija tā aizputējuši ar ogļu putekļiem, ka istabā valdīja kaut kas līdzīgs kodolziemai. Domāju, ka Vējzaķsalas iedzīvotāji varētu stāstīt kaut ko līdzīgu. Visu cieņu viņiem.  

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X