1119. gada Ziemassvētku dienā Jeruzalemes valdnieks Baldvins II pārliecināja franču bruņinieku grupu Hugo de Peina vadībā, ka viņi glābs savu dvēseli, ja aizsargās svētceļniekus, kas dodas uz svētajām vietām. Tā radās templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki.
Šis revolucionārais bruņinieku ordenis dzīvoja mūku dzīvi un slavināja pieticību, nabadzību un tikumu, tiesa, tie nebija parasti mūki. Lai aizsargātu vienkāršos svētceļniekus bīstamajā ceļā uz tikko musulmaņiem atkaroto Jeruzalemi, viņi nebaidījās ņemt rokā zobenu un cīnīties kā bruņinieki.
Tā radās viens no galvenajiem kristiešu militārajiem spēkiem Krusta karos, kura detalizētāka vēsture un noslēpumi uzskatāmi parādīti trīs sēriju garā seriālā “Templiešu ordeņa noslēpumi” (The Secret Story of the Knights Templars, 2019), kas skatāms LMT Viedtelevīzijā.
VIDEO: NOSKATIES FILMAS KACEKLI
Kā izdevumā “The Conversation” raksta pētnieks Patriks Masters, nākamo 900 gadu laikā šie mūki-bruņinieki tika saistīti ar Svēto Grālu, brīvmūrniekiem un okultismu. Tomēr, vai kāda no šīm asociācijām ir patiesa? Varbūt tas viss ir tikai nekaitīgs mīts un sazvērestības teorijas?
Krusta kari beidzās 1291. gadā pēc tam, kad mameluku spēku rokās nonāca krustnešu cietoksnis Akrā. Par spīti templiešu ordeņa bagātībai un daudzajiem īpašumiem Eiropā, viņu eksistence bija atkarīga no karošanas un Svētās Zemes aizstāvēšanas.
Francijas karalis Filips IV bija parādā templiešu ordenim, tomēr nevēlējās parādu segt. Kad tika zaudēta Svētā Zeme, viņš izmantoja templiešu ordeņa ievainojamo stāvokli un 1307. gada 13. oktobrī lika arestēt visus templiešu bruņiniekus Parīzē. 1312. gadā ar pāvesta rīkojumu ordenis tika atcelts, bet 1314. gadā Parīzē uz sārta tika sadedzināts pēdējais ordeņa lielmestrs Žaks de Molē kopā ar vēl trīs templiešiem. Pāri palikušie templieši pievienojās citiem ordeņiem vai iestājās klosterī.